Saeimā dalās domas par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam; konceptuāli ideja tiek atbalstīta

Reaģējot uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas atceļ Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam.

Plānots, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija dienas gaitā varētu skatīt likumprojektiem vēl gaidāmos priekšlikumus. Pēc tam šodien varētu tikt sasaukta vēl viena Saeimas sēde, lai lemtu par likumprojektu pieņemšanu galīgajā lasījumā, iepriekš pieļāva Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP).

Saeima šodien konceptuāli atbalstījusi arī likumprojektu, kas paredz pašvaldību vēlēšanu Madonas un Rēzeknes novadā pārcelšanu uz 11.septembri. Arī šo likumprojektu pieņemt Saeimā plānots šodien. Pēc ST lēmuma Centrālā vēlēšanu komisija jau ir apturējusi iepriekš paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisi Rēzeknes novadā un Madonas novadā.

Šodien debatēs deputāte Evija Papule pauda atbalstu šiem grozījumiem. Politiķe reizē norādīja, ka nav šaubu, ka administratīvi teritoriālā reforma tika pieņemta apšaubāmā veidā un šajā procesā tika pieļautas vairākas kļūdas. Tāpat nav zināms, kādi būs attiecībā uz ATR vēl gaidāmie Satversmes tiesas (ST) lēmumi, pauda politiķe.

Parlamentārietis Edmunds Teirumnieks (NA) norādīja, ka Varakļānu pievienošanas Rēzeknes novadam sociālekonomiskie jautājumi tika izdiskutēti. Latgales speciālā ekonomiskā zona parāda, ka Latgalē, tajā skaitā, Rēzeknes novadā ir attīstības iespējas, pauda politiķis. Attiecībā uz ST atsaukšanos uz Varakļānu iedzīvotāju aptauju, Teirumnieks vaicāja, kāpēc citās pašvaldībās šīs aptaujas netika ņemtas vērā, bet šāda privilēģija ir piešķirta Varakļānu novadam. Varakļānu novads vienmēr bijis Latgalei piederīgs un arī tūristi Varakļānus asociē ar Latgali, pauda deputāts.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzsvēra, ka Latvijas dibināšanās laikā, kad Latgale nolēma kļūt par Latvijas sastāvdaļu, dominēja tieši emocionālie un kultūrvēsturiskie aspekti, kas tagad vairs netiek respektēti. Arī deputāts Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka, lai gan viņam pārmet, ka šajā jautājumā ir izteicies emocionāli, jāatceras, ka arī Latvijas valsts dibināšanas pamatā bija emocijas.

Rancāns uzsvēra, ka arī Varakļānu gadījumā kultūrvēsturiskais aspekts ir pamatu pamats. Kad cilvēki saka, ka Latvija ir sirdī, viņi to saprot burtiski, pauda politiķis. Viņš kā "aiz matiem pievilktu" novērtēja ST spriedumā secināto, ka Varakļānu pievienošana neatbilst Satversmes 1.pantam, kurā noteikts Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

Tāpat Rancāns pauda neizpratni, kā Varakļānu pievienošanā Rēzeknes novadam ST varēja secināt neatbilstību Satversmes 101.pantam, kurā noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Deputātam ir jautājums arī konstitucionālo tiesību ekspertiem, kāpēc tad Ikšķiles novada gadījumā, kurā arī tika veikta iedzīvotāju aptauja, netika secināts, ka tā plānotā pievienošana citai pašvaldībai nav pretrunā Satversmes 101.pantam.

Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka koalīcijas deputāti, kuri emocionāli iebilst, iepriekš paši balsoja par kritēriju izņemšanu no likumprojekta un par citām lietām saistībā ar ATR. Politiķis prognozēja, ka pēc ATR veikšanas dažādu pašvaldību deputāti rosinās veikt izmaiņas, jo kopā neatbilstoši savienotās pašvaldības nespēs sastrādāties. Izmaiņas ATR būs jāveic pēc 14.Saeimas vēlēšanām, pauda Valainis.

Politiķis arī vaicāja, kad ST kļūs izlēmīga un visu administratīvi teritoriālo reformu atzīs par neatbilstošu Satversmei. Valainis norādīja, ka jau otrajā spriedumā ST ir pacēlusi Damokla zobenu virs visas ATR.

Deputāts Andris Kazinovskis cita starpā pauda, ka ST bieži vien nepieņem objektīvus lēmumus, bet politisku ambīciju dēļ. Politiķis norādīja, ka ļoti nopietni pārdomā deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) agrāk pausto saistībā ar to, vai vispār ST ir vajadzīga, ja tās funkcijas ir iespējams nodot realizēšanai Augstākajai tiesai.

Parlamentārieši Jānis Tutins (S) un Ivars Zariņš (S) norādīja uz to, ka jau tik laicīgi vēl pirms ST sprieduma bija sagatavotas izmaiņas likumprojektos. Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Pūce gan skaidroja, ka ST sprieduma datums jau bija zināms iepriekš un ka tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) bija sagatavojusi likuma grozījumus arī pieņemtā lēmuma scenārijam.

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ar kuru par neatbilstošu Satversmei atzīta Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam, parlamentārietis Ivars Zariņš (S) rosina Varakļānu novadā rīkot referendumu, lai iedzīvotāji izlemtu, kuram novadam viņi vēlas tikt pievienoti.

Parlamenta sēdē, debatējot par konkrēto likumprojektu, Zariņš pauda viedokli, ka ST esot lēmusi "politiski manipulatīvi", un, viņaprāt, Varakļānu novadā vajag rīkot pašvaldības referendumu.

Viņš uzskata, ka tas ļautu iedzīvotājiem pašiem lemt, pie kura novada viņi vēlas tikt pievienoti - pie Madonas novada vai Rēzeknes novada. Iedzīvotāju aptauja jau bija notikusi reformas izstrādes gaitā, un tajā pārliecinošos vairākums aptaujāto varakļāniešu pauda atbalstu savienošanai ar Madonas novadu.

Tikmēr koalīcijas politiķis Jānis Butāns (JKP) pauda, ka viņam, iepazīstoties ar šo spriedumu, radušies vairāki jautājumi par tiesas lēmumu un piedāvāto likumprojektu. Viņš teica, ka ST spriedumā atsaucas uz iepriekš veikto iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās apmēram 1000 respondenti, lai gan novadā dzīvojot aptuveni trīs reizes vairāk iedzīvotāju.

Šai aptaujā iedzīvotāji pauduši vēlmi Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam. Viņaprāt, nav zināms, kāda bijusi šī aptauja, pēc kādiem principiem tā rīkota, kā arī neesot zināmi aptaujā uzdotie jautājumi. Butāns domā, ja, piemēram, iedzīvotājiem vaicātu jautājumus par darba vietām un satiksmi, tad, iespējams iedzīvotāji nosliektos pavisam citā virzienā.

"ST atsaucas uz emocionālām deputātu debatēm par Varakļānu novada piederību. Taču spriedumā nepiesauc to, ka deputāti runāja par sociālekonomiskiem apstākļiem, un to, ka izdevīgāka Varakļānu novada pievienošana ir Rēzeknes novadam," sprieda deputāts, piebilstos, ka Rēzeknes pilsētā ir attīstības centrs, kurā ir vairāk darba vietu, pakalpojumu, kā arī attīstītāka satiksme nekā Varakļānu novadam ar Madonas novadu. Rēzekne un Rēzeknes novads gan arī pēc reformas paliks divas nošķirtas pašvaldības.

Pēc viņa domām, Varakļānu novadu labāk pievienot Rēzeknes novadam. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), atbildot ST, esot norādījusi, ka nevarot iebilst tam, ka Varakļānu novadu izdevīgāk esot pievienot tieši Rēzeknes novadam.

Butānam ST spriedumā pietrūcis analītisks apskats par to, kā tiešām loģiski pievienot Varakļānu novadu vienam vai otram teritoriālajam iedalījumam.

Deputāts teica, ka likumprojektam iesniegs savus priekšlikumus, no kuriem viens paredz, ka Murmastienes pagastu pievieno Madonas novadam, tomēr Varakļānu novadu viņš piedāvās saglabāt Rēzeknes novadā.

Viņš skaidroja, ka Murmastienes pagasts atrodas tuvāk Madonai, bet Varakļāni esot par 12 kilometriem tuvāk Rēzeknei nekā Madonai.

Kā ziņots, attiecīgos likumprojektus pamatā sagatavojuši VARAM pārstāvji. Vienā no likumprojektiem tiek virzīts arī deputāta Jāņa Dombravas (NA) priekšlikums likumā noteikt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, VARAM sagatavoja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, iekļaujot Murmastienes un Varakļānu pagastus un Varakļānu pilsētu Madonas, nevis Rēzeknes novadā.

Tāpat VARAM sagatavoja likumprojektu "Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums", jo nepieciešams arī noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamā Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas.

Ministrijā izstrādātie likumprojekti paredz, ka līdz 1.jūlijam darbu šajās pašvaldībās turpina līdzšinējās pašvaldību domes, bet no 1.jūlija līdz 1.oktobrim - Saeimas iecelta pagaidu administrācija katrā pašvaldībā trīs cilvēku sastāvā.

1.jūlijs ir administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās diena, kad jaunveidojamās pašvaldības savu darbību sāk jaunajās teritorijās. Līdzšinējo domju sastāva pilnvaru laiks ar šo dienu beigsies, tādēļ līdz vēlēšanām darbu konkrētajās vietvarās nodrošinās pagaidu administrācijas. Komisijas sēdē no opozīcijas deputātiem gan izskanēja iebildumi pret pagaidu administrācijas iecelšanu.

Kā ziņots, ST vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, aģentūra LETA uzzināja tiesā.