Nākamgad uz Igaunijas salām varēs doties no Mērsraga ostas jaunās piestātnes

No Mērsraga ostas tūristiem nākamvasar tiks piedāvāta iespēja doties uz Igaunijas salām no jaunas un komfortablas piestātnes, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.

Viņš skaidro, ka līdz šim Mērsraga ostā nebija atbilstošas infrastruktūras, taču, realizējot kopēju "BayLink" projektu sadarbībā ar Igaunijas ostām, SIA "Kurland" un SIA "ADA", ostā tiks izveidota atbilstoša infrastruktūra, un tas nozīmē, ka jahtām, kurām šovasar īsti nebija kur piestāt, tagad būs pieejama atbilstoša piestātne.

"Piemēram, līdz šim jahta "Palsa" uzņēma tūristus pie piestātnes, kura ir 2,5 metru augstumā, bet pati jahta ir krietni zemāka, līdz ar to bija grūti iekāpt," skaidro pārvaldnieks.

Ostai kopumā esot bijusi vajadzīga jahtu un kuteru piestātne, un to osta tagad būvējot tūrisma vajadzībām. Jaunā piestātne drīzumā tikšot nodota ekspluatācijā. Pārvaldnieks stāsta, ka jau ir uzbūvēts jahtu servisa centrs, peldošās piestātnes un stāvlaukums.

"Nākamgad gatavojamies aktīvai tūrisma sezonai, jo jau sezonas sākumā jahtas sāks startēt no jaunajām piestātnēm," skaidro pārvaldnieks.

Jau ziņots, ka pašlaik ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Mērsraga ostā tiek realizēti četri ostas infrastruktūras uzlabošanas projekti, kuru kopējās izmaksas ir 5,7 miljoni latu.

Divos projektos notiek ostas padziļināšanas darbi.

Ostas pārvalde cer, ka padziļināšana un citu attīstības projektu īstenošana veicinās kravu apgrozījuma pieaugumu. Jau šogad ir novērojama pozitīva tendence - šī gada pirmajos deviņos mēnešos ostā pārkrauts 309 600 tonnu kravu, bet pērn attiecīgajā periodā pārkrāva tikai 278 200 tonnu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā "Mērsraga ostas kanāla un akvatorijas padziļināšana" tiek veikti padziļināšanas darbi līdz astoņiem metriem ārējā pieejas kanālā un priekšostas manevrēšanas akvatorijā. Paredzēts izsmelt 359 000 kubikmetru grunts. Papildus tiek veikti krasta stiprināšanas darbi apgriešanās akvatorijas rajonā, kā arī 7.piestātnes nostiprināšanas darbi. Kopējās projekta izmaksas ir 2 051 310 lati. ERAF līdzfinansējums ir 85%. Ostas padziļināšanu šajā projektā plānots pabeigt līdz 2011.gada martam.

Ostas padziļināšana notiek arī Latvijas-Igaunijas pārrobežu projektā "Baylink", kur Mērsraga osta ir vadošais partneris. Padziļināšana šajā projektā notiek ostas kanāla rietumu daļā, kur plānots izsmelt ap 20 000 kubikmetru grunts. Padziļināšanu paredzēts pabeigt šogad. Šajā projektā Mērsraga ostā ir uzbūvēts arī jahtu servisa centrs, stāvlaukums ar pievadceļu. Notiek jahtu piestātnes rekonstrukcija, krasta nostiprinājumu izbūve, kā arī tehnoloģiskā tiltiņa izbūve. Projekta kopējās izmaksas ir 1 857 000 eiro jeb 1 305 100 lati, un puse no šīs summas tiek ieguldīta tieši Mērsraga ostas attīstībā. Projekts galvenokārt tiek finansēts no ES fondiem, bet 10% ir pašu ieguldījums.

Mērsraga ostas pārvalde sadarbībā ar SIA "Mērsraga termināls" un Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldi realizē arī ES Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstīto pasākumu "Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās". Īstenojot šo projektu, tiek rekonstruēta 9.piestātne, ir uzbūvēta noliktava, kā arī tiks uzbūvēta elektrības apgādes infrastruktūra. Visus darbus projektā paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām. Projekta izmaksas ir 1 269 000 latu, no kurām 10% sedz SIA "Mērsraga termināls".

Mērsraga ostas pārvalde sadarbībā ar SIA "Fineks MT" un Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi realizē vēl vienu ES Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstīto pasākumu "Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās". Projektā tiek rekonstruēta 6.piestātne, tiks uzbūvēta noliktava un izbūvētas komunikācijas. Darbus plānots pabeigt līdz 2011.gada jūnijam. Projekta izmaksas ir 1 730 000 latu, un 10% no izmaksām ir pašu finansējums.

Latvijā

Latvijā patlaban jāvienojas par konkrētu darbu sarakstu un ātru laika rāmi ekonomikas restartam, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot starptautiskās reitingu aģentūras "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprināto Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī.

Svarīgākais