Aptauja: vai Latvijas iedzīvotāji piekristu pārdot savu balsi vēlēšanās?

© f64.lv, Vladislavs Proškins

20% vēlētāju ziņotu policijai, ja pirms pašvaldību vēlēšanām viņiem tiktu piedāvāta nauda vai cits materiāls labums par to, lai nobalsotu par noteiktu sarakstu, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada martā veiktā vēlētāju aptauja.

Jautājumā par to, kā rīkotos balsu pirkšanas gadījumā vēlētāji, kuri nedzīvo Rīgā, varēja norādīt vairākus atbilžu variantus. 37% aptaujāto norādīja, ka šādā situācijā atteiktos ņemt šo naudu vai labumus. To, ka ziņotu vēlēšanu komisijai minēja 24% vēlētāju, bet 7% par balsu pirkšanas mēģinājumu ziņotu masu medijiem. Savukārt 8% aptaujāto vēlētāju par šādu atgadījumu ierakstītu sociālo tīklu vietnēs, piemēram Facebook, Twitter.

Vienlaikus 7% respondentu būtu gatavi paņemt piedāvāto naudu vai labumu, taču balsotu par to sarakstu, par kuru paši vēlas balsot. Tikai 2% vēlētāju atbildēja, ka pieņemtu naudu vai citu materiālo labumu un nobalsotu par prasīto sarakstu.

Gatavojoties 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām, CVK atgādina, ja kāds prettiesiskā veidā vēlas ietekmēt balsojumu, jāzvana Valsts policijai pa tālruni 110 vai jānodod personas rīcībā esošā informācija Valsts drošības dienestam - tālrunis 67208964, e-pasts dd@vdd.gov.lv. Ja iespējams, pārkāpums jādokumentē, to ierakstot, nofotografējot vai nofilmējot.

Tāpat pētījumā visiem aptaujātajiem pilsoņiem tika lūgts paust attieksmi pret cilvēkiem, kuri piekrīt “pārdot balsi”, novērtējot piecu punktu skalā, kur viens nozīmē, ka tā ir ļoti nosodāma rīcība, bet pieci - ka šajā rīcībā nav nekā nosodāma.

52% respondentu uzskatīja, ka šāda rīcība ir ļoti nosodāma (vērtējums viens). To, ka šādā rīcībā nav nekā nosodāma (vērtējums pieci) uzskata tikai 4% pētījuma dalībnieku. Vidējais vērtējums 2021.gadā ir 1.82, salīdzinoši 2018. gadā tas bija 1.75, bet 2010. gadā - 2.14.

Aptauja tika veikta no 2021. gada 19. līdz 31. martam visā Latvijā, un tajā piedalījās 884 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 75 gadiem, no tiem 593, kuri nedzīvo Rīgā.

Kur ziņot par citiem pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu norisē:

  • Par neatļautu priekšvēlēšanu aģitāciju vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām pilsētvidē (pie iecirkņa, aģitācijas plakāti, skrejlapu dalīšana utml.), kā arī par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem jāziņo Valsts policijai pa tālruni 110.
  • Par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tai skaitā, iespējamo slēpto aģitāciju (maksas aģitāciju, kurai nav norādīts tās apmaksātājs), jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sūtot e-pastu knab@knab.gov.lv, zvanot uz tālruni 80002070, kā arī mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”.
  • Par aģitācijas pārkāpumu vēlēšanu iecirknī vai 50 metrus no ieejas iecirknī jāinformē attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.
  • Par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos jāziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, zvanot pa tālruni 67221848, rakstot uz e-pasta adresi neplpadome@neplpadome.lv vai izmantojot sūdzību iesniegšanas platformu mājaslapā - www.neplpadome.lv.
  • Par personas datu aizsardzības pārkāpumiem jāziņo Datu valsts inspekcijai, zvanot uz tālruni 67686031 vai rakstot Agita.Silniece@dvi.gov.lv.

Latvijā

Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru mobilo telefonu zaglim piespriesta brīvības atņemšana uz trīs gadiem, aģentūru LETA informēja AT.

Svarīgākais