Reģionos trūkst anesteziologu, kuri grūtniecēm nodrošinātu iespēju veikt epidurālo anestēziju

© Raitis Plauks/F64 Photo Agency

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas diskusijās saistībā ar rosinājumu par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju tika norādīts uz anesteziologu trūkumu, kas varētu apgrūtināt šādas procedūras paredzēšanu visos gadījumos arī reģionos.

Komisija šodien nolēma atbalstīt lēmumprojektu, kas paredz sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīto iniciatīvu par grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju nodot tālākai izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā. Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimā.

Nacionālā veselības dienesta pārstāve komisijas sēdē pieļāva iespēju, ka 2022.gada budžetā varētu šai vajadzībām prasīt no valsts budžeta piešķirt nepieciešamo finansējumu, kas pēc neoficiāla, "rupja" rēķina varētu būt pusotrs miljons eiro.

Jau vēstīts, kā norāda iniciatīvas pārstāve Simona Dilāne, jebkurai sievietei, kura dzemdē, būtu jābūt pieejamai dzemdību sāpju remdēšanas iespējai par velti, taču pašlaik izvēle taisīt epidurālo anestēziju ir tikai tām sievietēm, kurām tam ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu. "Tāpēc epidurālai anestēzijai ir jābūt valsts apmaksātam pakalpojumam," uzsvērts iniciatīvā.

Idejas aprakstā akcentēts, ka eksperti atzīst, ka ilgstošas dzemdību sāpes var radīt pacientes veselības problēmas un skābekļa trūkumu bērnam. Lielai daļai sieviešu kontrakciju sāpes ir ļoti spēcīgas un rada sarežģījumus dzemdību procesā, jo tiek patērēts daudz spēka.

Dilāne skaidroja, ka dzemdību nami sāpju mazināšanai piedāvā epidurālo anestēziju, taču ne visas sievietes šo pakalpojumu var atļauties, jo summa uz Latvijas minimālās algas fona ir gana augsta.

"Piemēram, Rīgas Dzemdību namā šis pakalpojums maksā 285 eiro. Arī Jūrmalas dzemdību namā pakalpojumam ir tāda pati cena. Sievietei tomēr būtu jābūt brīvai izvēlei, veikt vai neveikt epidurālo anestēziju augstu sāpju gadījumā. Ja sieviete nolemj, ka viņai šī anestēzija ir nepieciešama, šim pakalpojumam vajadzētu būt valsts apmaksātam," pausts iniciatīvā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais