Vietējās kopienas pauž neizpratni par Sēlijas ģerboņa simbola izvēli

Sēlijas ģerboņa idejas virzība un simbola izvēle ir raisījusi lielu neizpratni reģiona kopienu vidū, informēja kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais.

2020.gada 24.septembrī Valsts prezidents Egils Levits izskatīšanai Saeimā iesniedza likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums", ko Saeima konceptuāli atbalstīja pērnā gada 19.novembrī. Tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm - Sēlija, Latgalei, Vidzemei, Zemgalei un Kurzemei. Viens no identitātes simboliem ir vēsturiskās zemes ģerbonis, kāda Sēlijai līdz šim nav bijis.

Šī gada marta sākumā kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas" aicināja kopienu līderus, Sēlijas nevalstisko organizāciju pārstāvjus un Sēlijas novadu apvienību uz sabiedrisko apspriedi par Sēlijas vēsturiskās zemes ģerboņa izveidi. Viena no sabiedriskās apspriedes idejas autorēm, kopienu sadarbības tīkla "Sēlijas salas" valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne uzskata, ka šajā gadījumā ir svarīgi ņemt vērā tieši vietējo kopienu viedokli.

"Šis ir nebijis brīdis Sēlijai. Ļoti skaists, ilgi gaidīts pārmaiņu brīdis, kad notiekošie lēmumu pieņemšanas procesi mums pašiem parāda, cik gatavi esam demokrātijas izpratnei darbībā. Pēdējā laikā īpaši tiek pievērsta uzmanība pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jautājumiem," komentēja Alužāne.

Viņa sacīja, ka apspriedes dalībnieki pārstāvēja lielāko daļu Sēlijas novadu un ir ļoti būtiski, ka šādā vēsturiskā jautājumā tiek iesaistīta pilsoniskā sabiedrība.

"Stendera biedrība" piedāvā izmantot Zemgales ģerbonī attēloto alni, savukārt nupat Sēlijas novadu apvienība iesniegusi Neretas novada domes priekšsēdētāja Arvīda Kvieša (V) priekšlikumu par Sēlijas ģerboni, kurā redzama lauva. Šo ideju vienbalsīgi pieņēma visu septiņu Sēlijas novadu apvienībā ietilpstošo pašvaldību vadītāji.

Kviesis skaidroja, ka tādējādi tiktu uzsvērta Sēlijas vēsturiskā saikne ar Kurzemi.

Bet kopienu līderu starpā izskanēja arī jauns ģerboņa variants - vilks, kas būtu unikāls tieši Sēlijas vēsturiskajai zemei. Apspriedes laikā savu redzējumu par vilku izteica māksliniece Anda Svarāne no Zasas, kurai jau ir pieredze Rubenes pagasta ģerboņa izveidē.

"Ja reiz mēs cenšamies nostiprināt Sēlijas identitāti un tās lomu Latvijas valstiskuma veidošanā, mums nevajadzētu izmantot citas vēsturiskās zemes simbolu. Vilks kā plēsējs ir heraldiskais dzīvnieks, turklāt ļoti labi raksturo sēļus - vienmēr aizstāv savu baru, ir garā sīksts. Pret svešiniekiem izturas piesardzīgi, bet pieradināts spēj kļūt par labāko draugu," pamatoja māksliniece.

Viņa skaidroja, ka heraldikā šis dzīvnieks simbolizē neatlaidību un atlīdzību par izturību.

"Mums, Sēlijas iedzīvotājiem, ir svarīgs ģerboņa simbols - kādu jēgu un vēstījumu šis ģerbonis nesīs. Cik lielā mērā mēs caur šo simbolu varam saskatīt sevi un ko vēstīt citiem. Diezin vai to var panākt, izmantojot jau esošu citas zemes simbolu, kā to piedāvā novadu apvienība," atzīmēja "Sēlijas salu" vadītāja Alužāne.

Viņa apgalvoja, ka "mūsu saknes un raksturs ir senāks par Kurzemes hercogisti, kuras sastāvā bijām iekļauti".

"Arī PSRS pakļautībā bijām gana ilgi, ko nevar izdzēst no mūsu zemes vēstures. Vai tāpēc gribēsim to sev atgādināt ikreiz, kad redzēsim savu ģerboni? Domāju, ka nē," pamatoja Alužāne.

Sabiedriskās apspriedes noslēgumā tiešsaistē klātesošie vienojās par nepieciešamību turpināt diskusiju.

"Vienošanās paredzēja plašu diskusiju ar sabiedrību visā Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā, iesaistot jomas pētniekus un sabiedrības pārstāvjus visos līmeņos. Tajā pašā laikā Sēlijas novadu apvienība iesniedza Heraldikas komisijā vienu variantu bez plašākas diskusijas ar sabiedrību," norādīja Kalabruņas biedrības "Ūdenszīmes" valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece.

Biedrība uzskata, ka šajā gadījumā nav ievēroti demokrātijas pamatprincipi. "Šī nav funkcija, kas būtu deleģēta septiņiem cilvēkiem - pašvaldību vadītājiem - lemt par visu vēsturisko zemi," piebilda Jātniece.

Arī Daugavpils un Ilūkstes lauku partnerības "Kaimiņi" koordinatore, Subates kopienas aktīviste Inga Krekele norāda, ka organizācijas Sēlijā grib veidot pilsonisko sabiedrību ar iedzīvotāju iesaistīšanos un viņu viedokļu uzklausīšanu.

"Svarīgi, lai tas notiktu pa īstam, nevis tikai formāli. Tā mēs stiprināsim domājošu un sociāli atbildīgu iedzīvotāju kopienu veidošanos. Tādēļ ir tik būtiski, ka šāda mēroga jautājumos sabiedrība tiek iesaistīta diskusijās," aicināja Krekele.

Ņemot vērā, ka daudzi no apspriedes klātesošajiem atbalstīja abus izskanējušos simbolu variantus - sēļu mentalitātei emocionāli tuvāko vilku un apvienības piedāvāto Kurzemes lauvu -, tika lemts diskusijas turpināt un ļaut iespēju izteikties nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Sēlijas novadu apvienības sēdē. Lēmums paredzēja Heraldikas komisijai kopīgi virzīt visas līdz šim izskanējušās ģerboņa idejas, skaidroja organizāciju pārstāvji. Tāpēc kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas" pauž neizpratni par Sēlijas novadu apvienības vienpusējo rīcību.

"Situācija, kad Sēlijas novadu apvienība ir rīkojusies pretēji tās priekšsēdētāja publiski paustajam solījumam, ir ļoti skumja visai aktīvajai Sēlijas sabiedrībai no Jaunjelgavas līdz pat Kaplavai. Sabiedrībai tikai no medijiem bija iespēja uzzināt par jau notikušu faktu, ka apvienība ir iesniegusi savu versiju par lauvu bez plašākas diskusijas," komentēja Alužāne.

Viņa atzina, ka otras iespējas Sēlijas identitāti ielikt vienā simbolā nebūs.

"Šis simbols būs redzams ikvienā dokumentā, kas tiks rakstīts par Sēliju, to nesīsim Dziesmu svētkos vai ejot pie sadarbības partneriem. Šajā vēsturiskajā brīdī mēs plānojam mūsu zemes rītdienu un aicinām rūpīgi izsvērt, kas būs tas, kas to simbolizēs," aprakstīja "Sēlijas salu" pārstāve.