Šogad remontdarbus veiks uz 1100 kilometriem valsts autoceļu

Šā gada būvdarbu sezonā valsts autoceļu tīklā darbus plānots veikt nedaudz vairāk kā uz 1100 kilometriem autoceļu, visvairāk ieguldot seguma atjaunošanā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 826 kilometriem reģionālo autoceļu, uz 150 kilometriem vietējo autoceļu un uz 128 kilometriem valsts galveno autoceļu.

LVC pauda, ka remontdarbu veidus lielā mērā nosaka pieejamā finansējuma struktūra. Lielākā daļa finansējuma, kas šogad piešķirts valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, nāk no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc šīs investīcijas ir jāveic līdz gada beigām. Līdz ar to lielākoties par šiem līdzekļiem tiks atjaunots segums uz reģionālajiem autoceļiem, kur to pieļauj tehniskais stāvoklis, proti, posmi ir apmierinošā vai sliktā stāvokli un tos ir iespējams uzlabot, nevis veicot pārbūvi, bet gan atjaunojot segumu.

Kopumā valsts autoceļu remontdarbiem, uzturēšanai un projektēšanai šogad pieejami 325 miljoni eiro. No tiem 159 miljoni eiro ir no valsts pamatbudžeta, tajos iekļauts arī finansējums valsts autoceļu uzturēšanai ziemā un vasarā.

Pērn decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu atļaut sākt iepirkuma procedūras par finansējumu, kas nepārsniedz 100 miljonus eiro, projektu realizācijai līdz 2021.gada beigām. Vēl 55 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem valdība lēma piešķirt šā gada 18.martā - šis finansējums paredzēts reģionālo un vietējo autoceļu remontdarbiem Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros. Savukārt 11 miljonu eiro finansējumu plānots piesaistīt kā līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Kopumā kapitālieguldījumi valsts autoceļu tīklā šogad plānoti 238 miljonu eiro apmērā.

LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange skaidroja, ka šogad finansējums, kas būs pieejams ieguldījumiem valsts autoceļos, ir līdzvērtīgs pērnā gada budžetam, pat nedaudz lielāks. Tas nozīmē, ka arī šogad autovadītāji daudzviet sastapsies ar satiksmes ierobežojumiem remontdarbu dēļ, - īpaši uz reģionālajiem autoceļiem.

"Liela daļa finansējuma arī šogad ir jāiegulda līdz gada beigām, tas nozīmē saspringtu laika grafiku un ierobežotu izvēli tehnoloģiju ziņā. Par daļu no līdzekļiem lēmums tika pieņemts pirms nedēļas, bet jau pēc mēneša sāksies aktīva ceļu būvdarbu sezona. Laika grafiks ierobežo tehnoloģiju izvēli, mums jāpaspēj ar iepirkumiem un resursu mobilizāciju, lai veiksmīgi tiktu galā ar šo atbildīgo uzdevumu - jēgpilni un lietderīgi ieguldīt piešķirtos līdzekļus. Uz šo rezultātu mēs intensīvi strādājam," norādīja Lange.

Valsts autoceļu pārbūve šogad plānota uz 130 kilometriem, asfaltbetona seguma atjaunošana - uz 691 kilometriem, grants seguma divkārtu apstrāde - uz 166 kilometriem, asfaltbetona vienkārtas virsmas apstrāde - uz 71 kilometra, grants seguma atjaunošana - uz 45 kilometriem, tiks arī izbūvēts kilometru garš jauna grants autoceļa posms.

Saistībā ar to, ka daudzos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn ir veikta virsmas apstrāde, ir konstatēti defekti, būvniekiem būs jāveic šo defektu labošana. Savukārt līdz defektu novēršanai atdalījušās šķembas tiek slaucītas. Defektu labošanas darbi būs visai apjomīgi, jo nepilnības ir konstatētas trešdaļā no 82 objektiem, kur pērn šie darbi ir veikti.

Tāpat darbi šogad plānoti arī uz 26 valsts tiltiem, tiks remontēts arī viens gājēju tunelis.

LVC minēja, ka atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos šogad plānots ieguldīt kopumā sešus miljonus eiro. Valsts ceļu tīklā plānots uzstādīt jaunas aizsargbarjeras vairāk kā 20 000 metru garumā, barjeras tiks uzstādītas pie ūdens tilpnēm visos valsts autoceļu posmos satiksmes intensitāte pārsniedz 1000 automašīnas diennaktī. Atstarojošie signālstabiņi tiks uzstādīti gandrīz 1000 kilometru garumā, stabiņi tiks uzstādīti reģionālo autoceļu posmos, kur satiksmes intensitāte ir lielāka nekā 1000 automašīnas diennaktī. Vienlaikus gandrīz 70 kilometros galveno autoceļu tiks ierīkotas ribjoslas, tās tiks veidotas uz Valmieras šosejas (A3) un Tallinas šosejas (A1) posmā, kur tiks atjaunots arī segums.

Vienlaikus uz visām gājēju pārejām uz valsts galvenajiem autoceļiem tiks atjaunotas ceļazīmes, kuras informē par gājēju pāreju. Jaunās ceļazīmes būs labāk pamanāmas un tas ļaus autobraucējiem savlaicīgāk pieņemt lēmumu par ātruma samazināšanu. Gandrīz sešu kilometru garumā tiks izbūvēti velosipēdistu un gājēju celiņi Murjāņos, Svētē un Siguldā. Uzlabojumus plānots veikts uz sešām gājēju pārejām Ķekavā, Litenē, Kaķeniekos, Skrīveros, Naujienā un Carnikavā. Atbilstoši Ceļus satiksmes drošības padomes lēmumam, šogad tiks uzsākta vidējā ātruma radaru uzstādīšana valsts autoceļu tīklā. Šim mērķim piešķirti 700 000 eiro. Plānots, ka par šiem līdzekļiem ar vidējā ātruma radariem tiks aprīkoti septiņi līdz desmit posmi uz valsts galvenajiem autoceļiem.

LVC informēja, ka šogad plānots arī parakstīt līgumu par Ķekavas apvedceļa projektu, kas iecerēts kā pirmais publiskās un privātās partnerības projekts Latvijā ceļu būvniecības jomā. Partnerības iepirkums ir noslēdzies un patlaban notiek pēdējās sarunas ar izraudzīto privāto partneri un projekta finansētājiem pirms līguma noslēgšanas, kā arī līguma projekts ir atkārtoti nosūtīts saskaņošanai "Eurostat".

Sākot Rīgas apvedceļa pārbūves projektēšanu, LVC šogad paredz sākt Ietekmes uz vidi procedūru abiem Rīgas apvedceļa posmiem. Plānots, ka viss Rīgas apvedceļš tiks pārbūvēts par četru joslu maģistrālo autoceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā.

LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis pauda, ka Ķekavas apvedceļa projekts ir sarežģītākais, kāds līdz šim uzsākts valsts autoceļu vēsturē. "Izaicinājums ir ne tikai pati būve, bet arī veids kādā šis projekts tiek realizēts un starptautisko finansētāju iesaiste projektā. Ceram, ka mums izdosies savlaicīgi pabeigt visas saskaņošanas procedūras un, iekļaujoties laika grafikā, parakstīt partnerības līgumu," teica Lazdovskis.

Viņš atklāja, ka otrs vērienīgs ceļu tīkla attīstības projekts ir saistīts ar to, ka mēs sākam plānot un realizēt maģistrālos ceļus Latvijā, un kā pirmo plānots pārbūvēt Rīgas apvedceļu, kas ir izsmēlis savu caurlaides spēju, satiksmes intensitāte tur pieaug ar katru gadu, pat pandēmijas apstākļos, un tas atspoguļojas sliktākā satiksmes drošībā un mazākā pārvietošanās ātrumā.

"Vairāki "melnie punkti" no gada uz gadu ir tieši uz Rīgas apvedceļa. Risināt situāciju ir iespējams tikai ar pārbūvi, veidojot mūsdienīgu infrastruktūru, kas piemērota tagadējai un nākotnes satiksmes intensitātei. Šis projekts ir nozīmīgs arī ar to, ka atslogos Rīgu no tranzīta satiksmes" stāstīja Lazdovskis.

Tāpat šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē tiks rīkots iepirkums par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgus atvēršanai. Plānots, ka piegādātāji atklātā konkursā tiks noskaidroti līdz gada beigām.