Dienas laikā no "drošo skolu" pašvaldību saraksta "izkrituši" 6 novadi

 
©Pexels

Dienas laikā no "drošās skolas" principa, kas paredz 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19 līdz 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, neatbilst jau seši novadi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākie dati.

Kā liecina SPKC dati, "drošās skolas" principam vairs neatbilst Dundagas, Dagdas, Lielvārdes, Salacgrīvas, Saulkrastu un Vecpiebalgas novads, kuru saslimstības rādītājs vēl otrdien bija līdz 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju slieksnim. Savukārt to vietā epidemioloģiski drošajiem kritērijiem tagad kvalificējas Baltinavas, Siguldas, Skrīveru, Tērvetes, Vārkavas novads.

Patlaban divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 līdz 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju ir Alsungas, Baltinavas, Cesvaines, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Ķeguma, Kuldīgas, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Rucavas, Rūjienas, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes un Vārkavas novads.

Kopumā "drošās skolas" principam pašlaik 20 pašvaldību vietā kvalificējas 19.

Skaitliski mazākās pašvaldībās kumulatīvā rādītāja svārstības un sekojoši arī neatbilstību "drošas skolas" principam var izraisīt pat tikai daži jauni Covid-19 gadījumi. Piemēram, Salacgrīvas novadā pēdējās 14 dienās saslimušo kopskaits šodien pieaudzis par pieciem, sasniedzot 15, bet Dundagas novadā šodien pēdējo divu nedēļu saslimstības rādītājs sasniedza 10, kas ir par vismaz pieciem vairāk nekā dienu iepriekš. Savukārt Saulkrastu novadā neatbilstību "drošas skolas" principam izraisīja pieaugums tikai par vienu cilvēku pēdējās 14 dienās novadā inficēto kopskaitā.

Šajā sakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka Veselības ministrija norādīja, ka saslimstības rādītājus patlaban paredzēs skatīt pirmdienās uz Ministru kabineta sēdi - šonedēļ tas ir 15.februāris. Tiekot plānots šos rādītājus pārskatīt ik pēc divām nedēļām.

Vaicāta par rādītāju pārskatīšanu, ņemot vērā minētās izmaiņas novadu saslimstības rādītājos, Šuplinska sacīja, ka tādēļ potenciāli rītdienas valdības sēdē šajā aspektā varētu rasties korekcijas. Tomēr konkrētāk par procedūru valdības līmenī šobrīd runāts vēl nav, atzīmēja ministre. Tāpat viņa pauda viedokli, ka pašvaldībās būs jālūkojas uz saslimstības pieauguma iemesliem. Proti, ja noticis uzliesmojums kādā slēgtā iestādē, tad tas būs jāņem vērā, lemjot par kopējo novada epidemioloģisko situāciju.

Tāpat Šuplinska teica, ka situācijās, ja skola sāk stādāt, bet izglītojamais dzīvo blakus novadā, kur saslimstība ir augtāka, skolas vadībai tiks lūgts precizēt, cik tādu skolēnu ir. Ja tādu nebūs daudz, tad, iespējams, nodrošinās individuālas konsultācijas, bet, ja šādu skolēnu tomēr ir vairāk par dažiem, tad raudzīšoties pēc citiem iespējamiem risinājumiem.

LETA jau ziņoja, ka no pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets, taču lēmumu par to plānots pieņemt ceturtdien.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts tikai konceptuāls lēmums.

Otrdien valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre atbalstīja Veselības ministrijas piedāvājumu pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu pedagogus un tehniskos darbiniekus vakcinēt vienlaikus ar senioriem vecumā no 60 līdz 69 gadiem, ņemot vērā, ka šie darbinieki nevar nodrošināt divu metru distanci darbā ar bērniem. Vienlaikus Šuplinska atbalstīja Veselības ministrijas piedāvājumu pēc iespējas drīzāk vakcinēt arī skolu pirmo klašu grupu pedagogus, kuri atsāks darbu klātienē.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!