Šogad turpināsies dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pamata trases projektēšana Latvijā, plānots sākt stacijas būvdarbus lidostā "Rīga", kā arī sāksies "Rail Baltica" reģionālo staciju plānošana, Salaspils kravu termināļa un infrastruktūras uzturēšanas punktu Skultē un Iecavā projektēšana, informēja dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" koordinējoša uzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.
Uzņēmumā norādīja, ka 2020.gads iezīmēja "Rail Baltica" būvniecības darbu sākumu visās trijās Baltijas valstīs. 2020.gada 17.novembrī, sākot būvdarbus vienā no divām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām Latvijas teritorijā - Rīgas Centrālajā stacijā -, Latvija pievienojās abām pārējām Baltijas valstīm, kurās jau bija sākti "Rail Baltica" infrastruktūras būvdarbi.
Igaunijā pirmais būvobjekts - ceļa viadukts uz Tallinas apvedceļa Saustinemmē - tuvojas noslēgumam. 2021.gadā tam sekos arī vairāku citu ceļa infrastruktūras objektu būvniecība. Savukārt Lietuvā notiek būvdarbi Kauņas apvedceļa atjaunošanai.
"Līdz ar to varam apgalvot, ka "Rail Baltica" infrastruktūras būvniecība ir sākusies visās valstīs," pauda "RB Rail" reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans.
Arī "Rail Baltica" pamattrases būvprojektēšana Igaunijā un Latvijā notiek visa dzelzceļa maršruta garumā, tāpat tā notiek divos posmos Lietuvā - no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas valsts robežai. Lietuvā ir vēl divi būtiski posmi - no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai un no Kauņas līdz Viļņai, kur tiek veikti pamattrases sākotnējā novietojuma plānošanas darbi, kuriem sekos būvprojekta izstrāde.
Lai arī Lietuvā divos posmos vēl tikai notiek sākotnējā plānošana, Lietuva ir pirmā valsts, kurā izsludināti konkursi "Rail Baltica" pamattrases būvniecībai, informēja "RB Rail" pārstāvji. 2020.gada pavasarī sākās būvnieku kvalificēšanās dzelzceļa uzbēruma un sliežu ceļa būvniecībai trases posmā no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas robežai, Neres upes tiltam, kas ir projekta garākais tilts, un dzelzceļa piebraucamajiem ceļiem. Sagaidāms, ka pirmie pamata trases būvniecības iepirkumi šogad tiks izsludināti arī Latvijā un Igaunijā.
Kompānijā norādīja, ka Lietuvā ir labi veicies ar zemju atsavināšanu projekta vajadzībām - Lietuvas valsts ir izpirkusi visu nepieciešamo zemi dzelzceļa koridorā no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas robežai. "Igaunijā atsavināti apmēram 12% no projektam nepieciešamās zemes, savukārt Latvijā vispirms tiek atsavināta zeme divu starptautisko pasažieru staciju būvniecībai Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un lidostā "Rīga". 2021.gadā, līdz ar progresu trases projektēšanas darbos, zemju atsavināšana pamattrases posmos uzņems lielākus tempus," skaidroja Bramans.
Latvijā ir noslēdzies starptautiskais konkurss "Rail Baltica" pasažieru stacijas, viadukta un dzelzceļa būvniecībai starptautiskajā lidostā "Rīga" un ir izvēlēts uzvarētājs. Apjoma ziņā šis būs otrais lielākais projekts "Rail Baltica" būvdarbos pēc darbu sākšanas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Būvdarbi sāksies 2021.gada pirmajā pusē, un tos veiks uzņēmumu apvienība "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
Tāpat Igaunijā - Pērnavā un Tallinā - tiek projektētas divas starptautiskās "Rail Baltica" pasažieru stacijas. Uz priekšu virzās arī Viļņas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projekts "Vilnius Connect", kurā plānots izveidot jaunu satiksmes mezglu pilsētas centrā, kas savienos "Rail Baltica" līniju ar Viļņu, bet pašu pilsētu - ar Rīgu un Tallinu, kā arī pārējo Eiropu. Drīzumā sāksies plānošana arī Panevēžas starptautiskajai dzelzceļa stacijai, kam sekos plānošanas darbi Kauņas stacijā, pavēstīja "RB Rail" pārstāvji.
Pagājušajā gadā pieņemts lēmums par reģionālo pieturu projektēšanu "Rail Baltica" maršrutā. Reģionālie vilcieni ar maksimālo ātrumu 200 kilometri stundā nodrošinās reģionālā transporta pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Kopumā "Rail Baltica" maršrutā Latvijā ir plānotas 16 reģionālās stacijas, Lietuvā - 11, bet Igaunijā - 12.
"RB Rail" pārstāvji informēja, ka katras valsts pieeja reģionālo staciju būvēšanai ir atšķirīga, taču "Rail Baltica" nodrošinās ne tikai ātrgaitas starptautisko vilcienu pakalpojumus, bet arī ātrus vietējo un reģionālo vilcienu savienojumus. Turklāt izbūvētā infrastruktūra nodrošinās iespēju attīstīt arī pārrobežu reģionālos pārvadājumus, radot jaunu sadarbības un attīstības potenciālu, piemēram, starp Bausku un Jonišķiem Lietuvā vai Salacgrīvu un Hēdemēstes pagastu Igaunijā.
"RB Rail" pārstāvji pavēstīja, ka 2020.gads bija nozīmīgs "Rail Baltica" kravas termināļu un infrastruktūras uzturēšanas objektu plānošanā un projektēšanā. Lietuvā esošais Kauņas kravas terminālis tika savienots ar izbūvēto Eiropas sliežu platuma sliežu ceļu, un Latvijā tika izsludināts iepirkums Salaspils kravas termināļa projektēšanai. Savukārt Igaunijā notiek Mūgas un Pērnavas kravas termināļu projektēšana.
Tāpat ir izlemts infrastruktūras uzturēšanas objektu izvietojums visās trijās valstīs - Latvijā tie atradīsies Skultē un Iecavā, bet ritošā sastāva uzturēšanas depo - Jaunmārupes novadā.
Nozīmīga projekta sastāvdaļa ir sadarbība ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem, norādīja "RB Rail" pārstāvji, piebilstot, ka, pateicoties šai sadarbībai, projekts ir saņēmis vērtīgu atgriezenisko saiti par to, kā pilnveidot projekta integrāciju gan pilsētvidē, gan lauku teritorijās. 2020.gadā sabiedriskās apspriedēs Igaunijā tika izvērtētas vairākas programmas, kas aptver projekta ietekmi uz vidi un nepieciešamos risinājumus.
Savukārt Rīgā tika organizētas konsultācijas par paredzētajiem dzelzceļa šķērsojumiem ar apkaimju iedzīvotāju nevalstiskajām organizācijām. Pirmie būvprojekta risinājumi tika prezentēti arī Lietuvas pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem. Viens no šādas sadarbības secinājumiem ir nepieciešamība pašvaldībām attīstīt saistītās teritorijas, nodrošinot efektīvus un lietotājam draudzīgus savienojumus, tādējādi integrējot "Rail Baltica" risinājumus pārējā pilsētas tīklā, pauda kompānijā.
Ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma palīdzību arī Polija sākusi dzelzceļa tīkla modernizāciju un uzlabos ātrvilcienu kustības ātrumu līdz 120 kilometriem stundā kravas un 200 kilometriem stundā pasažieru vilcieniem, informēja "RB Rail" pārstāvji.
No 367 kilometru garā "Rail Baltica" dzelzceļa posma Polijā ir uzbūvēts 99 kilometru posms no Varšavas līdz Šcecinai. Tāpat 2020.gada jūnijā tika parakstīts līgums 753 miljonu eiro vērtībā par nākamā 71 kilometru garā posma Čiževa-Bjalistoka izbūvi. Projektēšanas darbi tuvojas noslēgumam, un būvdarbu atļauju pieteikumi tiek iesniegti arī 100 kilometru garajam Bjalistoka-Elka posmam. Papildus tam, izpētes darbi teritorijas plānošanai tiek veikti pēdējos 94 kilometros no Polijas trases posmā Elka-Trakiški.
Šogad "Rail Baltica" pamata trases projektēšanas darbi turpināsies visā Latvijā, pauda "RB Rail" pārstāvji. Šā gada laikā "Rail Baltica" infrastruktūras aprises kļūs aizvien precīzākas un konkrētākas, dodot precīzas atbildes pašvaldībām un iedzīvotājiem par jaunās līnijas novietojumu un tehniskajiem risinājumiem. Šogad janvārī sākts projektēšanas darbs pie vienotā dzelzceļa/autoceļu tilta pāri Daugavai pie Salaspils - vienīgā šāda veida tilta Baltijā.
"RB Rail" informēja, ka šogad, līdz ar lielāku "Rail Baltica" pamattrases būvprojekta detalizāciju, tempus uzņems arī zemju atsavināšana, bet būvniecības darbi turpināsies "Rail Baltica" starptautiskajā stacijā Rīgā un sāksies Rīgas lidostā.
Tāpat Baltijas valstu starpā plānots panākt vienošanos par "Rail Baltica" pamattrases būvniecības stratēģiju un izsludināt pamattrases pirmos būvniecības iepirkumus Latvijā un Igaunijā.
"RB Rail" pārstāvji norādīja, ka šogad turpināsies aktīvs darbs, lai piesaistītu nākamo finansējuma kārtu no ES fondiem.
Plānots, ka šogad sāksies "Rail Baltica" reģionālo staciju plānošana, kā arī Salaspils kravu termināļa un infrastruktūras uzturēšanas punktu Skultē un Iecavā projektēšana.
Savukārt stratēģiskā līmenī turpināsies darbs pie projekta ieviešanas struktūras pilnveides, kā arī sagaidāma vienošanās Baltijas valstu valdību starpā par "Rail Baltica" pārvaldības modeli, norādīja "RB Rail" pārstāvji.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
