Alsungas pašvaldība kopā ar Romas katoļu baznīcu, suitu novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem 26.un 27.septembrī, rīko pirmos Svētā Miķeļa svētkus.
Šo svētku svinēšanas tradīciju pirmsākumi senajā suitu novada galvaspilsētā meklējami ap 1625.gadu, kad novada īpašnieks Jēkabs fon Šverins vecākās koka baznīcas vietā uzbūvēja pašreizējo mūra baznīcu un veltīja to svētajam ercenģelim Miķelim, nosakot arī to, ka šajā dienā Alsungā ir jārīko gadatirgus.
Katolisko Kurzemes suitu vēsture aizsākās 1623.gadā, kad Jēkaba dēls Johans Ulrihs fon Šverins, Alsungas novada mantinieks, atrodoties karadienestā pie Polijas karaļa, izraudzījās sev par līgavu Polijas aristokrāti Barbaru Konarsku.
Šverins pirms kāzām pārgāja katoļticībā un vēlāk lika to darīt arī sava novada zemniekiem. Viņš no saviem zemniekiem bija izveidojis pēc Varšavas galma parauga šūtos apģērbos ģērbtu svītu. Kopš tiem laikiem vārds "svīta" ir transformējies par vārdu "suiti", ar kuru vēl šodien ar identificējas četru katolisko suitu pagastu - Alsungas, Basu, Gudenieku un Jūrkalnes - iedzīvotāji un to dzimtu pēcnācēji.
Gadsimtu gaitā reliģiskās atšķirības starp katoļticīgajiem suitiem un apkārtējiem luterāņiem kļuva par cēloni tam, ka suitu novada iedzīvotāji pašizolējās no saviem kaimiņiem un radīja īpaši konservatīvu vidi, kurā saglabājās bagāta latviešu tradicionālā kultūra, sākot ar dziesmām, dejām, ticējumiem, tradīcijām, parašām, savu atšķirīgu mentalitāti un beidzot ar savu īpatnējo suitu dialektu un tautastērpu nēsāšanu.