Jēkabpils slimnīcā plānveida pakalpojumus plāno samazināt minimāli
Ņemot vērā izsludināto ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, Jēkabpils slimnīcā plānveida pakalpojumi tiks samazināti minimāli, piektdien žurnālistiem atzina SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.
Pēc viņas paustā, iestāde centīsies nesamazināt sniegto pakalpojumu apjomu, taču minimāls samazinājums sagaidāms.
"Mēs mēģināsim minimāli samazināt plānveida pakalpojumus, jo mēs saprotam arī to, ka jebkurš plānveida pakalpojumus, kas netiek sniegt laikus, kaut kādā brīdī kļūs par akūtu, kas attiecīgi ir sarežģījumi gan pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā," skaidroja Meļņikova.
Viņa arī atzina, ka slimnīcā pašlaik jūtams akūtas personāla trūkums, un grūtības sagādā personāla novirzīšana uz citu pakalpojumu sniegšanu.
"Personālu, kurš visu laiku ir strādājis vienā profilā, nevar novirzīt darbam anestezioloģijas dienestā. Līdz ar to nav iespējams dažkārt kvalitatīvi novirzīt no viena profila uz citu," atzina slimnīcas vadītāja.
Arī Covid-19 pacientu aprūpi un ārstēšanu var nodrošināt personāls, kas iepriekš strādājis tieši ar infekcijas profila pacientiem, tāpēc arī šie aspekti personāla trūkuma situācijā tiekot ņemti vērā.
Jau ziņots, ka pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē vakar nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
"Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas," atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem. Sadarbības tīkli veidosies ap reģionālajām slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.
"Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu noslogojums," sacīja valsts sekretāre.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu "mēs varam arī dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem", norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Tādējādi ārstniecības iestādes Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu specialitāšu ārstus.