Krāslavas novada priekšsēdētājs: Pašvaldību ieņēmumu samazināšana ir slēptā Latgales deportācija
Pašvaldību ieņēmumu samazināšana no valsts puses ir salīdzināma ar slēpto Latgales deportāciju, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē pauda Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).
2021.gada valsts budžetā plānots samazināt pašvaldību daļu no iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) saņemtajiem līdzekļiem, paredzot, ka IIN ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu ir 75% un 25%. Upenieks pauda, ka pašvaldības, tām samazinot ieņēmumus, nonāks neatgriezeniskā bedrē, un plāni samazināt ieņēmumus ir slēptā Latgales deportācija.
Vienlaikus pašvaldībām pieaugs izdevumi pabalstu izmaksai, minimālās algas nodrošināšanai, norādīja Upenieks.
Arī Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) informēja, ka, pašvaldībai saņemot mazāku IIN daļu, Viļakas novada budžets saņems par 270 000 eiro mazāk. Pēc viņa paustā, šāds iztrūkums nozīmē divu skolu slēgšanu, kas gan netiks darīts, taču jautājumus, kur pašvaldībai meklēt līdzekļus, esot atklāts.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele sēdē klāstīja, ka nākamgad ieņēmumi samazināsies 110 pašvaldībām, un tikai deviņas gaida nelielu pieaugumu. Turklāt tieši Latgales pašvaldībām samazinājums ir, sākot no 4%, lai gan citviet tas ir arī 1%. Latgalē labākajā situācijā esot Rēzekne un Daugavpils, kur samazinājums pārsniedz 4%, bet, piemēram, Viļānu novadā ieņēmumi samazināsies par 18%, Zilupes novadā par teju 6%, Baltinavas novadā - par vairāk nekā 7%.
Parlamentārietis Aldis Adamovičs (JV) aicināja Finanšu ministriju (FM) nākamgad atbrīvot pašvaldības no ilgtermiņa aizņēmumu atmaksas, jo šie maksājumi ir liela izdevumu daļa, un ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, stāstot par pašvaldībām piedāvātajām iespējām saņemt aizdevumus investīciju projektiem, solīja, ka katrs iesniegums par kredītu pārfinansēšanu tiks izskatīts.
Saeimas deputāte Inga Goldberga (S) atzina, ka FM piedāvātie aizdevumi un atvieglotie nosacījumi "ir labi", taču tie neļaus pašvaldībām ieekonomēt līdzekļus ikdienas un uzturēšanas izdevumiem. Arī Maksimovs sprieda, ka aizdevumi ēku atjaunošanai vai būvniecībai ir nepieciešami, taču tas nerisina ikdienas jautājumus skolās un citās iestādēs.
Latgales apakškomisija vienojās uz sarunām par Latgales pašvaldību nākamā gada budžetiem aicināt finanšu ministru Jāni Reiru (JV).
Kā ziņots, 2021.gada valsts budžeta projektam, likumprojektam par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadā un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā kopumā saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, aģentūra LETA noskaidroja parlamentā.