Ziemeļkurzemē bijuši daži Covid-19 uzliesmojumi, kurus izdevies lokalizēt

Ziemeļkurzemē bijuši daži Covid-19 uzliesmojumi, kurus izdevies lokalizēt, šodien Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē teikusi Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Kurzemes reģiona vecākā epidemioloģe Jeļena Mundeciema.

Kā aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, trešdien Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē attālināti pulcējās Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki, lai diskutētu ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) par aktuālo informāciju veselības aprūpē un pakalpojumu pieejamībā reģionos, kā arī kopā ar SPKC Kurzemes reģiona vecākajām epidemioloģēm pārrunātu aktualitātes saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatības pieaugumu un sadarbību ar pašvaldībām drošības pasākumu ieviešanai.

Pēc Homkas teiktā, diskutējot par slimnīcu kapacitāti Covid-19 inficēto uzņemšanā, ministre norādījusi, ka ir būtiski, lai stacionēto cilvēku skaits valstī nebūtu lielāks par 500 cilvēkiem, jo tādā gadījumā, lai turpinātu uzņemt ar Covid-19 inficētos cilvēkus, būtu jāpārtrauc plānveida pacientu ārstēšana.

Ministre skaidrojusi, ka kopumā visās slimnīcās gan Rīgā, gan reģionos varētu nodrošināt vēl 200-250 gultasvietu, tomēr liela nozīme ir arī ārstniecības personāla pieejamībai. Kā rezerves variants tiek izskatīta arī brīvprātīgo iesaistīšana ar Covid-19 inficēto ārstēšanā, un Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību ir sagatavojusi sarakstu ar 200 brīvprātīgajiem, sacīja Homka.

Runājot par iespējamā ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu, Viņķele norādījusi, ka ir jādomā par rīcību, lai nepieļautu situāciju, ka ar Covid-19 inficējušos skaits, kuri ārstējas slimnīcās pārsniedz 500 cilvēku.

Ministre paudusi nostāju, ka lēmums, kas piektdien, 6.novembrī, būs jāpieņem Ministru kabinetam, nebūs viegls, turklāt jābūt skaidrībai par to, kādas atbalsta iespējas tiks piedāvātas tām nozarēm un strādājošiem, kuru ienākumus ārkārtas situācijas izsludinātie ierobežojumi skars. Ārkārtas situācija gan nenozīmē, ka jāpārtrauc ambulatorā aprūpe, jo tas, kā ministre norāda, ir atkarīgs no vairāku elementu komponentēm. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka, pārtraucot ambulatoro pakalpojumu sniegšanu, tiek vērtēts, cik konkrētais pakalpojums ir nozīmīgs sabiedrības veselības saglabāšanai un nodrošināšanai, skaidroja Homka.

Viņķele arī uzsvērusi, ka būtu nepieciešams mazināt cilvēku pulcēšanās skaitu pasākumos, kā arī izskatīt vairākus rīcību modeļus sabiedriskās ēdināšanas ierobežošanai - slēgt pavisam, gatavot ēdienu tikai līdzņemšanai vai noteikt būtiskus darba laika ierobežojumus.

Tāpat veselības ministre atgādinājusi par katra cilvēka personīgo atbildību Covid-19 izplatības mazināšanā. Atsaucoties uz infektologu Ugu Dumpi, Viņķele norādīja, ka, ja aptuveni 85% iedzīvotāju jau pašlaik valkātu maskas, ievērotu divu metru distanci un mazāk dotos sabiedriskās vietās, tad varētu ātrāk ierobežot Covid-19 izplatības pieaugumu, atstāstīja Homka.

Sēdes turpinājumā SPKC Kurzemes reģiona vecākā epidemioloģe Jeļena Mundeciema stāstīja par aktuālo situāciju ar Covid-19 izplatību Ziemeļkurzemē. Kā norādīja epidemioloģe, kopumā bijuši daži Covid-19 uzliesmojumi atsevišķās ārstu praksēs, jo medicīnas personāls nav ievērojis epidemioloģiskos drošības pasākumus, rūpnīcās, reģionālo slimnīcu nodaļās un valsts sociālās aprūpes centros, kurus izdevies samērā ātri un veiksmīgi lokalizēt.

Pēc Homkas stāstītā, epidemioloģe pateicās pašvaldībām par iesaistīšanos situāciju risināšanā un veiksmīgo sadarbību, kā arī uzsvēra, ka ir būtiski mācīties no katras situācijas.

Epidemioloģe arī skaidrojusi, ka lielākie riski pastāv lielos darba kolektīvos, tāpēc uzņēmējiem, mācoties no jau esošās pieredzes, būtu jāpārdomā sava darbība un jāpārkārto darbs, lai pēc iespējas mazinātu iespējas darbiniekiem neformāli pulcēties un maksimāli nodalītu dažādu cehu, nodaļu darbu.

Kā labo piemēru situācijas risināšanā viņa minējusi saslimšanās ar Covid-19 konstatēšanu vienā no kāda Kuldīgas bērnudārza grupām, un, pateicoties tam, ka visas bērnudārza grupas bija nodalītas cita no citas, infekcija neizplatījās.

Mundeciema uzsvērusi, ka infekciju var pārvaldīt, ja dara pareizas lietas pareizā laikā un ar pareizām metodēm. Viņa arī atgādinājusi par ikviena atbildību un to, ka būtiski ir sadarboties ar SPKC pārstāvjiem, lai varētu sekmīgi izsekot līdzi slimības izplatības ķēdei un to ierobežot.