Par nēģu nelikumīgu zveju piespriež piespiedu darbu un piedzen 3480 eiro kompensāciju

Tostarp, pēc aptaujas datiem, visbiežāk - 43% - iedzīvotāju saņēmuši piedāvājumus ātri gūt lielu peļņu, sākotnēji veicot nelielas investīcijas, kamēr 17% iedzīvotāju sastapušies ar viltus tirdzniecības platformām internetā, bet 14% saskārušies ar izlikšanos par bankām vai citām finanšu iestādēm ar viltus paziņojumiem vai šo iestāžu vārdā veiktiem tālruņa zvaniem.

Aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā 60% gadījumu ar krāpnieciskām situācijām saskārušies iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki - 78% respondentu, kuri saskārušies ar krāpnieku darbībām, spējuši tās atpazīt un veiksmīgi izvairījušies no finansiāliem zaudējumiem.

"Nav nozīmes ne vecumam, ne izglītībai, ne ieņemamajam amatam - krāpnieki ikvienu no mums var pārsteigt nesagatavotu, pārliecinoši izmantojot dažādas manipulācijas metodes. To parāda arī veiktās aptaujas dati - ar krāpniecības gadījumiem vienlīdz saskaras gan vīrieši, gan sievietes, gan jaunieši, gan seniori, gan arī galvaspilsētā un reģionos dzīvojošie," minēja "SEB bankas" informācijas tehnoloģiju (IT) drošības eksperts Oskars Blumbergs.

Viņš norādīja, ka ir svarīgi katram pašam būt līdzatbildīgam par savu finanšu drošību, ikdienā izmantojot bankas piedāvātās iespējas - samazināt maksājumu limitus līdz ikdienas maksājumiem nepieciešamajai summai, kā arī maksājumu kartei atslēgt tās funkcionalitātes, kas netiek izmantotas. Tāpat arī regulāri jāseko līdzi darbībām savā kontā, lai savlaicīgi pamanītu, ja tajā notiek kas neraksturīgs.

Blumbergs minēja, ka krāpnieku radītās situācijas un scenāriji var būt visdažādākie, un spēja tos atpazīt ļoti lielā mērā atkarīga no konteksta. Dažkārt arī tiek izmantota cilvēka paša publiskota informācija, lai ticamības momentu palielinātu.

"Analizējot mūsu izveidotā testa rezultātus, redzam, ka vislabāk iedzīvotāji spēj atpazīt šķietami vienkāršākās un uzkrītošākās krāpnieku metodes, piemēram, romantisko krāpšanu vai investīciju veikšanu, kas sola lielu peļņu. Savukārt sarežģītāk ir atpazīt krāpnieku izveidotas interneta vietnes vai bankas vārdā sūtītus paziņojumus. Tāpat arī trūkst izpratnes par to, kurš un kādos gadījumos drīkst pieprasīt internetbankas lietotāja datus vai citu personīgu informāciju. Tāpēc ļoti būtiski ir turpināt pastāvīgi aktualizēt jautājumus, kas skar datu un finanšu drošību digitālajā vidē, lai mēs kā sabiedrība kļūtu zinošāki un izvairītos no finansiāliem zaudējumiem," pauda Blumbergs.

Aptauju veikusi pētījumu kompānija "Norstat" no 9. līdz 13.oktobrim. Tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.