Alūksnes pašvaldība Pūcem pārmet nepatiesības izteikumos par pilsētā iecerētu projektu

Alūksnes novada pašvaldība vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) pārmet nepatiesību un nepamatotu argumentu paušanu komentārā, kādēļ netiek saskaņots Veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveides projekts, informēja Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Iepazīstoties ar Pūces komentāru par to, kādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nesaskaņo Veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveidi pilsētā, pašvaldība uzskata, ka neviens ministra arguments neiztur kritiku un tās ir tikai atrunas un iemesli, lai pēdējā brīdī būtu iespējams atņemt novada uzņēmējdarbības atbalstam piešķirto finansējumu - 3,2 miljonus eiro.

Ministra apgalvojums, ka šis finansējums ir paredzēts reģionālajiem uzņēmējiem, esot nepatiess, jo projekta finansējums ir paredzēts pašvaldībām ar mērķi piesaistīt komersantu investīcijas un radīt jaunas darbavietas un šim projektam finansējumu VARAM apstiprināja jau 2016.gadā.

Pašvaldība noraida arī ministra pārmetumu par to, ka centru iecerēts būvēt uz privātīpašnieka zemes, un skaidro, ka noteikumi neaizliedz īpašumu būvēt uz privātas zemes, ja tiek slēgts apbūves tiesību līgums.Alūksnes novada pašvaldībai ir apbūves tiesības līgums, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā.

"Ministram vajadzētu gan zināt, ka prioritāte veiksmīgai komercdarbībai šādos gadījumos nav zemes piederība, bet stratēģiski svarīga vieta, kurā iespējams paplašināt un nodrošināt veiksmīgu biznesu," norāda pašvaldībā.

Pašvaldība par nepatiesu uzskata ministra apgalvojumu, ka SIA "Aluksne Hotel Invest" bija vienīgais izsoles dalībnieks, jo pašvaldības izsludinātajā nomas tiesību izsolei esot bijuši pieteikušies divi pretendenti.

Alūksnes novada pašvaldība par nepamatotu no ministra puses uzskata arī argumentu, ka Eiropas Savienības finansējumu nepieciešams novirzīt efektīvākiem projektiem ar fokusu uz eksportu, jo projekts esot vērsts uz veselības tūrisma attīstību. "Veselības tūrismam ir eksportspējas potenciāls, ko apliecina Nacionālās industriālās pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam minētie dati - tūrisma pievienotā vērtība iekšzemes kopproduktā (IKP) 4,3% apmērā un īpatsvars pakalpojumu eksportā 16% apmērā," skaidroja pašvaldībā.

Pašvaldība ir pārliecināta, ka šī projekta ideja atbilst virknei attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu, piemēram, "Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2021-2027" nosakot, ka tūrisma attīstība Latvijā ir viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm. "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.- 2027.gadam" projektā esot teikts, ka tūrisma nozarei ir multiplikatīvs efekts, līdz ar to vietējās un starptautiskās tūristu plūsmas palielināšana veicināšot dažādu saistīto nozaru izaugsmi. Gan Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2018.-2023.gadam, gan arī Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam veselības tūrisms esot noteikts kā viena no tūrisma prioritātēm.

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs veselības tūrisms esot noteikts kā viens no Latvijas stratēģiskajiem tūrisma mērķiem, paredzot, ka tā attīstība ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sasniegt Latvijas tūrisma konkurētspējas attīstībai definētos mērķus. Arī valdība vēloties attīstīt veselības tūrismu, jo 2019.gadā ir apstiprinājusi Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānu 2019.-2023.gadam, kurā ietverti rīcības virzieni un pasākumi veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanai, argumentāciju tirpina pašvaldība.

Pašvaldība atsaucas arī uz likumu "Par pašvaldībām", kas nosaka, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu.

Tāpat pašvaldība par nepamatotu uzskata argumentu, ka uzņēmums ticis dibināts vienu dienu pirms izsoles dienas, jo neesot noteikumu, kas šādos gadījumos liedz dibināt jaunu uzņēmumu, īpaši ja aktivitāte paredz atbalstu arī jauniem uzņēmumiem. Jauna pakalpojuma sniegšanai biznesa vidē ir pieņemts dibināt jaunus uzņēmumus un tā ir normāla prakse, ir pārliecināta Alūksnes pašvaldības vadība.

Pašvaldība par nepamatotām uzskata arī ministra aizdomas, ka netiks sasniegti projekta noteiktie rādītāji. "Ministrs ļoti labi zina, ka objekta nomnieks nav vienīgais darba vietu radītājs un nepieciešamo rādītāju sasniedzējs, bet tie ir arī vietējie uzņēmēji, kuri blakus projekta teritorijai veiks investīcijas un radīs jaunas darba vietas," apgalvo pašvaldība, "neviens nav aprēķinājis, cik lielus būtiskus zaudējumus šī projekta neatbalstīšana radīs pašvaldībai un vietējiem uzņēmējiem. Vai ministrija būs gatava tos atmaksāt pašvaldībai un vietējiem uzņēmējiem?"

Alūksnes pašvaldība par nepamatotu uzskata arī Pūces argumentu par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tūrisma nozari, kā arī to, ka projekta pamatojums balstīts uz datiem, kas neatbilst aktuālajai situācijai. "Pandēmija radīja bažas ne jau Alūksnes tūrisma nozarei, bet visai pasaulei un tās ekonomikai. Savukārt pašlaik pandēmijas rezultātā ir tieši pretējs efekts tūrismam reģionos, jo Alūksnes novads nespēj uzņemt tik daudz tūristus, cik atbrauc," apgalvo pašvaldībā.

"Ministram, ilgstoši izvairoties no sarunas ar pašvaldību, nav bijusi interese aprunāties arī ar tūrisma nozares uzņēmējiem. Aktuālie dati un pieņēmumi ir ar strauju pozitīvu tendenci salīdzinājumā ar projekta plānošanas perioda datiem. Ministra pārmetums par it kā neatbilstīgiem tūrisma plūsmas datiem ir īstermiņa skatījums, nevienam pašlaik nav zināmas nākotnes tendences," kritiku turpina pašvaldība.

Nepatiess esot arī apgalvojums, ka komersants projekta īstenošanas vietā plāno nodarboties ar saimnieciskās darbības nozari, kas nav atbalstāmo nozaru sarakstā. Pašvaldība skaidro, ka komersants, kurš ir nomnieks, neplānojot projekta īstenošanas vietā nodarboties ar neatļautu komercdarbību. Nomnieks projekta teritorijā blakus esošajā vietā plānojot uzbūvēt viesnīcu, kur saimnieciskās darbības veids būs viesnīcu darbība, kas blakus esošajā teritorijā ir atbalstāms un ieskaitāms rādītāju sasniegšanā. Šajā blakus esošajā viesnīcā būs ne mazāk kā 30 darba vietas un piesaistītas investīcijas, kuras arī ministram neinteresē, apgalvo pašvaldība.

"Mums ļoti nepieciešamas jaunas darba vietas, investīcijas, jauni pakalpojumi un novada izaugsme. Tiklīdz uzņēmējiem nav pārliecības par politisko atbalstu, tā zūd interese un ticība novadam un mūsu valstij," paziņojis Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS).

Lai arī Veselības veicināšanas pakalpojumu centra ēka ir objekts komercdarbībai, tomēr tā ir ļoti nozīmīga arī novada iedzīvotājiem veselības veicināšanas pakalpojumu saņemšanai un peldēt apmācībai, apgalvo pašvaldība. "Ja Pūcem kaut mazliet būtu interesējis veiksmīgs rezultāts vai ja tiešām bažas par projektu būtu reālas, jēgpilnas, tad noteikti būtu uzklausījis pašvaldību, būtu runājis un ticies ar vietējiem uzņēmējiem un visbeidzot ar visiem uzņēmējiem, kas plāno investēt un radīt darba vietas," uzskata pašvaldība.

Pašvaldība pārmet, ka VARAM izstrādājusi dokumentu "Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai", tai pašā laikā ministrijai neesot kompleksa risinājuma, kā attīstīt pierobežu.

LETA jau ziņoja, ka Alūksnes novada pašvaldība VARAM pārmet projekta "Veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveide" īstenošanas kavēšanu, kamēr VARAM pašvaldībai norāda uz projekta īstenošanas riskiem, būvējot centru uz privātīpašnieka zemes un uzticot tā apsaimniekošanu jaundibinātam uzņēmumam.

Par projekta stadijā esošā Alūksnes Veselības veicināšanas pakalpojumu centra nomnieku apstiprināts SIA "Aluksne Hotel Invest". Izsolei bija pieteikušies divi pretendenti, bet uz to ieradās tikai "Aluksne Hotel Invest" pārstāvji.

Nomas tiesību izsole bija izsludināta ar mērķi atrast nomnieku plānotajam Veselības veicināšanas pakalpojumu centram saimnieciskās darbības veikšanai, sniedzot publiski pieejamus veselības veicināšanas un ar tiem saistītus pakalpojumus atbilstoši projekta mērķim un ēkas telpu funkcionālajam plānojumam.

Veselības veicināšanas pakalpojumu centru pašvaldība plāno izbūvēt, izmantojot Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu. Būvdarbu summa ir aptuveni deviņi miljoni eiro.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Aluksne Hotel Invest" reģistrēts šā gada 28.maijā un tā pamatkapitāls ir 2750 eiro. Uzņēmuma īpašniece un patiesā labuma guvēja ir Linda Aldiņa. Viņa ir valdes locekle arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumos SIA "Latvia Hotel Invest", SIA "KMI Invest" un arhitektūras un projektēšanas uzņēmumā SIA "Luxury Living Latvia".