Noskaidrotas Latvijas tīrākās un netīrākās pludmales

© Gints IVUŠKĀNS/F64 Photo Agency

Latvijā tīrākās pludmales šogad ir Abragciemā un Engures centrā, savukārt netīrākās - Kolkā un Daugavgrīvā, liecina akcijas "Mana jūra" atkritumu monitoringa dati.

Abragciema pludmalē konstatēta 21 atkritumu vienība 100 pludmales metros. Engures centra pludmalē atrasta 31 atkritumu vienība.

Trešā tīrākā pludmale ir Akmeņraga pludmale Pāvilostas novadā, tai seko Mērsraga pludmale, Miķeļtorņa pludmale, Rītabuļļu, Ziemupes, Bernātu, Lauču akmens, Mazirbes un Pūrciema pludmales.

Visās šajās pludmalēs atkritumu daudzums 100 pludmales metros ir zem 100 atkritumu vienībām.

Netīrāko pludmaļu topa pirmajā vietā šogad ir Kolka, ar 1461 atkrituma vienību 100 pludmales metros. Kā skaidroja akcijas rīkotāji, šāds atkritumu daudzums nav saistīts ar pašvaldības kļūdām pludmales apsaimniekošanā, bet gan atkritumiem, kas ir izmesti no jūras. 80% pludmalē atrasto atkritumu bija akmeņogļu gabali.

Akcijas dalībniekiem nav skaidrības, vai tas saistīts ar vēsturisko piesārņojumu, vai arī tas ir nesen radīts piesārņojums.

Otra netīrāka pludmale ir Daugavgrīvas pludmale. Arī šeit piesārņojuma daudzums nav saistīts ar Bolderājas iedzīvotāju rīcību un tie nav uz vietas radīti atkritumi.

Trešā netīrākā pludmale ir Vecāķi, tai seko Lielupe, Apšuciems, Pāvilosta, Staldzene, Zvejniekciems, Gaujas ieteka, Klapkalnciems, Saulkrasti, Ovīši, Liepājas Dienvidrietumu pludmale, Latvijas un Lietuvas pierobežas pludmale, Veczemju klinetis, Roja, Tūja un majori.

Visās Šajās pludmalēs atkritumu daudzums pārsniedz 200 atkritumu vienības 100 pludmales metros.

Kā norāda akcijas rīkotāji, situācija turpina pasliktināties Jūrmalas pilsētas pludmalēs un Rojas centrālajā pludmalē.

"Mana jūra" zaļā ekspedīcija šogad norisinājās devīto reizi, saskaņā ar ANO Vides programmas metodoloģiju apsekojot visu Latvijas piekrasti un veicot jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumu 42 piekrastes vietās.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais