Valdība atbalsta Ķekavas apvedceļa būvniecību

Latvijas Republikas Ministru kabinets šodien atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu. Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Šodienas valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis. "Ir ieguldīts milzīgs darbs, lai mēs nonāktu līdz partnerības iepirkumam. Varu droši apgalvot, ka LVC speciālisti, kas to ir paveikuši, ir vienīgie visās trijās Baltijas valstīs ar šādu pieredzi un zināšanām. Esmu pateicīgs kolēģiem par paveikto, priekšā vēl darbs pie projekta uzraudzības turpmākos 20 un pat vairāk gadus. Tāpat, veiksmīgi realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, mēs liekam pamatus arī nākamajiem lielajiem ceļu būvniecības projektiem pēc PPP modeļa, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūvei," uzsver Lazdovskis.

"Ceļa lietotājiem šis valdības lēmums nozīmē to, ka visiem tiem autobraucējiem, gājējiem un velosipēdistiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablākā, jo tiks atrisināta mūžīgo sastrēgumu problēma, ceļš būs drošāks gan autobraucējiem, gan mazāk aizsargātajiem lietotājiem, proti, gājējiem un velosipēdistiem," norāda LVC valdes loceklis.

Kā zināms, publiskās privātās partnerības iepirkuma procedūra tika uzsākta 2018. gada decembrī un šogad tika saņemti pretendentu labākie un galīgie piedāvājumi. Atbilstoši nolikumam, iepirkuma komisija savu lēmumu par tiesību piešķiršanu slēgt PPP līgumu pieņem pēc tam, kad Ministru kabinets pieņem galīgo lēmumu par atbalstu projekta realizācijai. Tuvāko trīs dienu laikā iepirkuma komisija šo lēmumu pieņems un pasludinās uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts partnerības līgums. Par šo mediji un sabiedrība tiks informēti papildus.

Ķekavas apvedceļš.

Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms 7,78 - 25,0 km. Tā joslas kilometru garums būs ~100 km, tai skaitā:

• 4 joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā): 12,22 km;
• 2 joslu ceļš ar vienu brauktuvi un 1 joslu katrā braukšanas virzienā: 5,36 km;
• paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi: 20,7 km;
• tuneļi: 2 gb;
• tilti un pārvadi: 6 gb;
• apļveida krustojumi: 10 gb;
• gājēju tilti un tuneļi: 2 gb;
• prettrokšņu risinājumi: 6,5 km.

Būvdarbu izmaksas.

Ķekavas apvedceļa 1 joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas uc), būs ~ 1,23 milj. EUR (bez PVN).

Salīdzinājumam, Saulkrastu apvedceļa (A1) 1 joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007. gadā bija ~ 1,25 milj. EUR.

Projekta īstenošanai uz Valsts vārda Satiksmes ministrijas personā iegādātas 218 zemes vienības 132 ha platībā, tai skaitā:

• Mežu zemes: 56 vienības (26%);
• Lauksaimniecības zemes: 56 vienības (26%);
• Apbūves zemes: 48 vienības (22%);
• Ražošanas teritorijas: 19 vienības (9 %);
• Zeme zem ceļiem: 39 vienības (18%).

Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas: 4,6 milj. EUR.

Projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksās neko. Visus ieguldījumus veiks privātais partneris. Brīdī, kad būvniecība pilnā apmērā tiks pabeigta, tās kvalitāte būs atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām un infrastruktūra būs pieejama sabiedrībai lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.

Pieejamības maksājums ir PPP līguma summa, par kuru puses vienojas, noslēdzot partnerības līgumu. Pieejamības maksājums privātajam partnerim būs līdz 13,5 miljoniem eiro (bez PVN) gadā.

Pieejamības maksājums sedz privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvniecību, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu u.c. PPP līgumā noteiktā pieejamības maksājuma kopsumma ir maksimālā iespējamā summa, kuru var saņemt Privātais partneris PPP līguma darbības laikā. Pieejamības maksājums var tikt samazināts gadījumā, ja Ķekavas apvedceļš vai tā daļa nav pilnībā vai daļēji pieejama satiksmei, t.i., par katru stundu un katru joslas kilometru, kurā attiecīgais būves posms nav pilnībā pieejams, izņemot gadījumus, kad braukšanas apstākļi ir ietekmēti no trešo personu puses (piemēram, autoavārija).

Kas ir pretendenti?

Atbilstoši iepirkuma nolikuma prasībām, 2019. gada augustā sākotnējais finanšu un tehniskais piedāvājums tika saņemts no diviem pretendentiem - personu apvienības Cointer Concesiones, S.L. un personu apvienības Kekava ABT. Abiem pretendentiem ir iepriekšēja pieredze PPP projektu īstenošanā Eiropā un citās pasaules valstīs. Šī gada aprīlī abi pretendenti iesniedza savus labākos un gala piedāvājumus.

Cointer Concesiones, S.L. ir Spānijā reģistrēts Azvi grupas uzņēmums, kas specializējas infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā Eiropā un citviet pasaulē (vairāk informācijas www.cointer.eu).

Kekava ABT 80% no kopējā ieguldījuma pieder Luksemburgā reģistrētam investīciju fondam Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR (TIIC 2 S.C.A., SICAR), kas specializējas transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos un kuram ir filiāles Luksemburgā, Portugālē un Francijā; 10% - ceļu būves uzņēmumam AS A.C.B. un atlikušie 10% - ceļu būves firmai SIA Binders (vairāk informācijas www.tiic.pt).

Kopējais partnerības līguma termiņš ir līdz 23 gadiem. No tiem būvniecības periods ir ne vairāk kā 3 gadi (projektēšana un būvniecība). Savukārt pieejamības periods, kura laikā privātais partneris pilnā apmērā nodrošina izbūvētā ceļa ikdienas uzturēšanu un ceļa seguma atjaunošanu, ir ne vairāk kā 20 gadi.

Kāpēc Ķekavas apvedceļš?

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga-Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Šāda apjoma aizņēmums apgrūtinātu valsts fiskālo telpu, jeb tiesības aizņemties citiem nacionālas nozīmes projektiem, ilgtermiņā nepārkāpjot ES nosacījumus par valsts budžeta deficīta robežām. Turklāt publiskā un privātā partnerība ļauj risināt problēmu jau tagad, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu vidējā termiņā.

PPP projekts ir salīdzināms ar ģimenes lēmumu iegādāties dzīvokli un ņemt tam kredītu. Līdzīgi kā hipotēkas gadījumā, PPP modelis paredz, ka valsts "iegādājas" ceļu uz nomaksu, kur pirmos divus gadus valsts nemaksā neko, savukārt sākot ar trešo gadu 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamata summu, gan procentus.

Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas projekta izmaksas būtu jāsedz uzriez un no valsts budžeta.

PPP ir tradicionāls un izplatīts veids kā tiek realizēti lieli infrastruktūras projekti citās Eiropas valstīs.

Veiksmīgi realizējot pirmo PPP projektu, būs iespējams šo modeli piemērot arī citiem lieliem valsts infrastruktūras objektiem.

Praktiski visus riskus, kas varētu rasties projektēšanas, būvniecības vai uzturēšanas laikā (piemēram, kļūdas projektēšanas un būvniecības procesā, kas rada papildus izmaksas) uzņemas privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku. Jebkādi izdevumi, kas varētu rasties līguma darbības laikā papildus par jebkādām kļūdām vai nepilnībām projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas vai finanšu piesaistes procesā, ir Privātā partnera izdevumi un Valsts zaudējumus nesedz. Jebkura riska radīto seku laicīga nenovēršana samazina privātajam partnerim maksājamo summu.

Ķekavas apvedceļš būs pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā Privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk., brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl 5 gadus pēc PPP līguma darbības beigām Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Publiskās privātās partnerības iepirkums tika uzsākts 2018. gada decembrī, procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Atlases kārta noritēja trīs daļās: sākotnējo finanšu un tehnisko piedāvājumu iesniegšana, sarunas un labāko un galīgo piedāvājumu sagatavošana un iesniegšana. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri atbilstošie pretendenti tika uzaicināti iesniegt sākotnējos tehniskos un finanšu piedāvājumus. Tos iesniedza divi pretendenti. Sarunas ar abiem pretendentiem par piedāvājumu precizēšanu, uzlabošanu un iespējamajiem cenu samazinājumiem notika laikā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada janvārim, pēc kurām Pretendenti tika aicināti sagatavot labākos un galīgos piedāvājumus. Abi pretendenti tos iesniedza 21.04.2020.