Karavīri un zemessargi sakopuši Brīvības cīņu piemiņas vietas

Vairāk nekā 60 karavīru un zemessargu vakar iesaistījās Latvijai nozīmīgu Brīvības cīņu piemiņas vietu sakopšanā un sakopa piecas piemiņas vietas, aģentūru LETA informēja 1.Zemessardzes novada sabiedrisko attiecību speciālists Krists Siksna.

1.Zemessardzes novada štābs no Liepājas devās uz Kalvenes pagasta Aizpores kapiem, kur uzstādīts piemineklis kalpakiešiem. Piemiņas vieta ir atklāta vietā, no kuras 1919.gada 24.janvārī sākās Kalpaka bataljona pretuzbrukums lieliniekiem. Piemineklī iecirstais teksts vēsta: "Kalpakam un viņa karavīriem. 1919. gada 25.janvāra rīts. No šejienes arī iesākās gaismas aušana pāri Latvijai. E.Virza".

Karavīriem sākot talkas darbus, Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas pārstāvis- Juris Raķis sniedza nelielu vēstures ieskatu par piemiņas vietas nozīmīgumu.

Zemessardzes 45.nodrošinājuma bataljona karavīri devās uz Saldus novada "Airītēm", kur 1919.gada 6.martā par Tēvzemes brīvību un neatkarību krita pirmā Latviešu karaspēka pavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks.

52.kājnieku bataljona karavīri sakopa vietu Jelgavas un Dobeles šosejas malā, pie Tušķu dzelzceļa pārbrauktuves, vietā, kur 1919.gadā Ziemeļlatvijas partizāni iznīcināja bermontiešu bruņotu vilcienu.

Apvienotais Ventspils un Talsu 46.kājnieku bataljons talkoja Ventspils novada Ugāles pagastā, kur uzstādīts piemineklis Ugāles nacionālo partizānu piemiņai, savukārt Liepājas 44.kājnieku bataljona karavīri sakopa kapa vietas Nīcas novada Pērkonē, godinot tur apglabātos Lāčplēša ordeņa kavalierus, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās.

Latvijā

Standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, bet ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais