Elksniņš atklāj, ar ko varētu būt saistīta viņa gāšana no mēra krēsla Daugavpilī

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Bijušo koalīcijas biedru ierosinātais neuzticības balsojums saistīts ar pārbaudēm, kas sāktas Latgales partijas biedru vadītajā SIA "Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums", pauda ceturtdien no amata atbrīvotais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš apgalvoja, ka, nonākot domes priekšsēdētāja krēslā pērnā gada janvārī, ir norādījis, ka nepieļaus nesaimnieciskas un koruptīvas rīcības neatkarīgi no pārstāvētā politiskā spēka.

"Toreiz Daugavpilī bija augstākais siltumenerģijas tarifs, apdraudēta projektu īstenošana, apturēts Eiropas Savienības finansējums, nesen bija notikušas kratīšanas, tādu domi es sāku vadīt," klāstīja bijušais mērs.

Savukārt šogad janvārī, aizdomās par viltotiem dokumentiem, iepirkumiem un nelikumīgām darbībām Elksniņš ierosinājis pārbaudi "Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumā", ko vada Latgales partijas pārstāvji.

"Audits tika veikts, atklāta iepirkuma dokumentu viltošana, pat citu pašvaldību dokumentu viltošana, mantas izšķērdēšana. Pēc ārkārtējās situācijas beigām bija plānots sasaukt domes sēdi, un uzņēmuma vadībai būtu jāskaidro deputātiem, saviem partijas biedriem un iedzīvotājiem savi darbi. Uzņēmums pārvalda vairāk nekā 800 māju, tas ir daudz," Latgales partijas iniciēto apvērsumu domē skaidroja Elksniņš.

Tāpat bijušie koalīcijas biedri neesot bijuši apmierināti ar pilsētas vadības lēmumu lauzt līgumu ar SIA "Fortum Daugavpils" par siltuma piegādi pašvaldības uzņēmumam. Pēc politiķa teiktā, līgums neesot bijis izdevīgs pašvaldības kapitālsabiedrībai, turklāt noslēgts uz ilgu laiku ar pārslēgšanas iespējām, nerīkojot jaunu iepirkumu.

Iemesls esot arī Daugavpilij paredzētie līdzekļi jaunu tramvaju līniju izbūvei un autobusu un tramvaju iegādei.

Savukārt domnieku pārmetumus par nespēju izveidot komandu un mobingu bijušais mērs nosauca par komplimentu, jo viņa lēmumus attiecībā uz atsevišķiem darbiniekiem arī tiesa esot atzinusi par pamatotiem.

"Daugavpils domē no "Saskaņas" ir ievēlēti pieci deputāti, kuri ir pierādījuši sevi komandas darbā, un arī turpmāk mūsu prioritāte būs Daugavpils iedzīvotāji," komentēja politiķis jautājumu, vai arī pašu "Saskaņas" biedru vidū pilsētā nav šķelšanās.

Savukārt uz jautājumu, vai neplāno kandidēt gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās, Elksniņš atbildēja izvairīgi, taču apliecināja, ka šādi uzaicinājumi no galvaspilsētas iedzīvotājiem ir saņemti. Viņam esot attiecīgā pieredze, ir dzīvojis Rīgā 16 gadus. Taču joprojām prioritāte ir Daugavpils, apgalvoja domes deputāts.

Savukārt jautājums par jaunas biedrības vai reģionālā politiskā spēka veidošanu vēl esot atvērts, jo, ņemot vērā tikko noslēgušos ārkārtējo situāciju un vadības izmaiņas domē, pašlaik esot citas prioritātes, apgalvoja gāztais mērs.

Jau ziņots, ka ceturtdien kārtējā domes sēdē ar deputātu balsu vairākumu pēc Latgales partijas un daļas "Mūsu partijas" deputātu aicinājuma Elksniņš otru reizi šajā domes sasaukumā atbrīvots no mēra amata.

Savā pieprasījumā par domes sēdes sasaukšanu deputāti minēja, ka Elksniņš "pielieto sliktas pārvaldības metodes, nepamatoti represē domes darbiniekus, kompromitē pašvaldības uzņēmumus, grauj viņu reputāciju, kas neļauj uzņēmumiem efektīvi strādāt un apdraud Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu realizāciju".

"Andrejs Elksniņš ir atkārtoti nodemonstrējis, ka nespēj vadīt pašvaldību, lai ieviestu godīgu un efektīvu pārvaldību un vienotu domes deputātus darbam," uzskata kārtējā apvērsuma rīkotāji, piebilstot, ka mērs esot zaudējis daudzu deputātu un pilsētas iedzīvotāju vairākuma uzticību.

Lai arī pieprasījumu par atbrīvošanu iesniedza astoņi deputāti, par mēra atbrīvošanu nobalsoja deviņi domnieki, pret bijuši četri, bet divi nebalsoja. Mēra gāšanu atbalstīja visi Latgales partijas deputāti, kā arī trīs "Mūsu partijas" pārstāvji, tostarp bijušais mērs Rihards Eigims. Vēl viens partijas pārstāvis Igors Prelatovs, kurš nesen paziņoja par atkāpšanos no vicemēra amata, balsojumā līdz ar pašu Elksniņu nepiedalījās.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais