Daugavpilī atklāts par 13,5 miljoniem izbūvētais ceļa pārvads

 
©Publicitātes foto

Daugavpilī satiksmei Piena kombināta mikrorajonā tika atvērta liela estakāde, tādējādi nododot ekspluatācijā 13,5 miljonu eiro vērto projektu "Smiltenes ielas divlīmeņu pārvada ar pievadiem būvniecība līdz Smilšu un Kauņas ielu krustojumam".

Pašvaldībā skaidroja, ka ceļa pārvada atklāšana ir svarīgs solis satiksmes noslogojuma mazināšanai šajā pilsētas daļā, kas ir apgrūtināta dzelzceļa pārbrauktuvju dēļ.

Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti esot veikuši uzmanīgu visas estakādes elementu apsekošanu, kā arī rūpīgi izpētījuši visu projekta dokumentāciju.

Ceļa pārvada kopējās izmaksas ir 13,5 miljoni eiro, un vairāk nekā pusi no šīs summas veido Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Pašvaldībā norāda, ka estakāde un tai pieguļošie ceļi ir tikai daļa no senās idejas par nepieciešamību izveidot transporta kustību bez dzelzceļa šķērsošanas. Taču pašvaldība vēlas pagarināt estakādi līdz pat Kandavas ielai, taču projekts tiešā viedā saistīts arī ar iespējamo dzelzceļa elektrifikāciju.

"Nākamo ceļa pārvada posmu veiksmīga realizācija būs atkarīga gan no projektēšanas procesa, gan arī no ārējā līdzfinansējuma nodrošināšanas. Tikai pēc tam būs iespējams samazināt 18.Novembra ielas noslogojumu un organizēt alternatīvu satiksmi, kuru netraucēs dzelzceļa pārbrauktuves," skaidroja domē.

Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) šonedēļ preses konferencē izteica cerību, ka pārvada atklāšana vairs nevienam neradīs šaubas, ka šāds projekts pilsētai ir nepieciešams.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S) pauda, ka tilta projekta īstenošanā atklātas nepilnības, kas arī kavējis tilta nodošanu ekspluatācijā.

Tāpat tiek vērtēts, cik ļoti tilts ietekmējis tuvējās privātmājas, gan saistībā ar to, kādi bojājumi mājām nodarīti būvniecības laikā, gan to, kā tilts iespaidojis gaismas iekļūšanu telpās.

Bet Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" domes priekšsēdētājs norādīja, ka otrās kārtas būvnieku - SIA "Tilts" un "Kauno tiltai" - uzstādītās trokšņu sienas nebija atbilstošas projektam. Tikmēr būvnieks skaidrojis, ka projektā paredzēto vairs neražo, tāpēc esot izmantots analogs risinājums. Pašvaldība par to esot zinājusi, ko apliecina arī paraksti uz dokumentiem.