Deputāts lūdz skaidrot, kāpēc aptaujā Liepājā skolēniem jautāts par materiālajām vērtībām mājās

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Saeimas deputāts Valērijs Agešeins (S) vērsies pie izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) un tiesībsarga Jura Jansona, lūdzot skaidrot skolēniem Liepājā izsūtīto aptauju par mājsaimniecībā esošām materiālajām vērtībām.

Agešins iesniegumā uzsvēris, ka Liepājas izglītības iestāžu 3., 4., 6.,7., 9. un 10.klašu skolēniem izsūtīta anketa, kuras mērķis ir noskaidrot vecāku gatavību nodrošināt skolēnu mācības mājās. Tomēr daudzus vecākus ir satraukusi virkne jautājumu par mājsaimniecībā esošajām materiālajām vērtībām, piemēram, par to, cik automašīnu, motorolleru, vannasistabu, televizoru, datoru, planšetdatoru ir katras ģimenes mājsaimniecībā, pastāstīja deputāts.

Minētie jautājumi, kas ietverti sociāli ekonomiskā statusa indeksa noteikšanas blokā, anketā ievietoti līdztekus jautājumiem par skolēnu domām saistībā ar mācībām, sadarbību ar skolotāju, sociāli emocionālo vidi un motivāciju mācīties.

"Izrādījās, ka Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes e-vidē ievietotajā aptaujā bija iekļauti jautājumi, piemēram, par to, cik automašīnu, motorolleru, vannasistabu, televizoru, datoru, planšetdatoru ir katras ģimenes mājsaimniecībā, skaidroja deputāts. Sociālo tīklu vietnē "Facebook" pieejamie aptaujas ekrānšāviņi liecina, ka skolēniem lūgts atbildēt arī par vecāku izglītību un pamatnodarbošanos, darba pienākumiem, kā arī, piemēram, gleznu pieejamību mājās. Kā noskaidroja aģentūra LETA, aptauja patlaban vairs nav pieejama.

Agešins akcentēja, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērniem kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai ir vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Tāpat bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamās telpas un korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību un brīvību. Savukārt pienākums pārstāvēt bērnu uzlikts vecākiem, uzsvēra deputāts.

Politiķis tāpat norādīja, ka minētajā anketā ietvertie jautājumi, iespējams, var iespaidot bērna psiholoģisko līdzsvaru un nav nekādas informācijas par to, vai tika saņemta vecāku piekrišana anketas aizpildīšanai.

Agešina ieskatā papildus nepieciešams vērtēt arī to, vai nav noticis fizisko personu datu aizsardzības un drošības pārkāpums, anketā iegūstot ziņas par mājsaimniecības mantisko stāvokli, jo tehniski ir iespējams noskaidrot, no kāda datora informācija nosūtīta.

Ņemot vērā minēto, Agešins lūdz Šuplinsku un Jansonu sniegt viedokli par šādas aptaujas lietderību, tajā ietverto jautājumu tiesiskumu, kā arī to, cik finanšu līdzekļu iztērēts, lai organizētu šādu, viņaprāt, "apšaubāmu pētījumu ar neizprotamiem mērķiem".

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais