Dievkalpojumi nav aizliegti, taču nav atļauta fiziska klātbūtne tajos

© Pixabay

Pirmdien, 30. martā, stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kuri pastiprina iepriekš ieviestos ierobežojumus, aizliedzot arī jebkādus privātos pasākumus, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Attiecībā uz reliģisko organizāciju darbību tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka rīkojumā ir noteikts, ka ir aizliegtas reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties. Taču dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību, kas veicama pulcējoties, tādējādi minētās darbības ir atļautas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Tā ir pozitīvā ziņa ārkārtējā situācijā - dievkalpojumi nav aizliegti, taču nav atļauta organizēta pulcēšanās uz tiem - fiziskā klātbūtne, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav iespējas lūgties. Šoreiz to darīsim, paliekot mājās, savās ģimenēs! Tādā veidā mēs būsim vienoti un palīdzēsim ārstiem un māsiņām, robežsargiem un policistiem, visiem, kas šobrīd cīnās pret vīrusa Covid-19 izplatību.”

Ņemot vērā to, ka reliģisko organizāciju telpas (dievnami) ir publiskās vietas, uz reliģiskajām organizācijām ir tieši attiecināmi rīkojuma noteikumi par distancēšanos. Šobrīd rīkojumā nav noteikts konkrēts personu skaits, kas var atrasties publiskajās vietās (t.sk. reliģisko norišu vietās) tomēr, ikvienam ir jāievēro 2 metru distancēšanās. Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, rīkojot dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem, gan uz citām personām, kā, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma videotiešraidi.

Tieslietu ministrs aicina palikt mājās un iespēju robežās saziņai ar dievnamiem un liturģiskajām procedūrām izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, t.sk. sekojot līdzi dievkalpojumiem tiešraidē un tiešsaistē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns augsti novērtē reliģisko organizāciju pārstāvju aktīvo iesaisti ieviesto drošības pasākumu skaidrošanā un ticīgo mudināšanā "palikt mājās", pēc iespējas atturoties no publisku vietu, tai skaitā, dievnamu apmeklējuma, tā vietā aicinot reliģiskās darbības veikšanai izmantot attālinātus dalības veidus. Tāpat tieslietu ministrs aicina visas draudzes publiski informēt draudzes locekļus par jauniem ierobežojumiem un nepieciešamību ievērot 2 metru distancēšanos, nodrošinot maksimālo piesardzību.

Tieslietu ministrijas pārstāvji drīzumā tiksies ar reliģisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu Lieldienu svētku norisi reliģiskajās organizācijās.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais