Šogad aprit 25 gadi, kopš dibināta zemnieku saimniecība Upeslīči Suntažos, kas šodien atbilstoši likumdošanai ir izveidota par SIA. 25 darbības gadu laikā no mazas zāģētavas ar 8 darbiniekiem, šodien SIA Upeslīči ir uzņēmums ar 40 strādājošajiem un 3 miljonu eiro apgrozījumu gadā.
Produkcija ar pievienoto vērtību
Sākotnēji Upeslīči bija tikai zāģētava, kas apaļkoksni pārvērta zāģmateriālā un eksportēja ar starpnieku palīdzību. Pakāpeniski uzņēmums patstāvīgi uzsāka eksporta tirgu iekarošanu, piedāvājot arvien dziļāk pārstrādātu koksnes produkciju. Uzņēmuma valdes loceklis Rolands Jēkabsons atceras: «Sākotnēji mēs uz Rīgas ostu varējām piegādāt 4 līdz 5 kravas zāģmateriāla mēnesī. Tagad vidēji 60 kravas mēnesī tiek eksportētas uz Eiropas Savienības valstīm, turklāt tie vairs nav vienkārši zāģmateriāli, bet gan gatavā produkcija - paletes un cita veida koksnes iepakojuma izstrādājumi, kas pamatā nonāk Vācijas un Lielbritānijas tirgos. Breksita sakarā mēs lielus draudus nesaskatām, jo angļi no mums iepirka produkciju vēl tad, kad nebijām ES sastāvā - viņiem šī produkcija ir nepieciešama. Līdz ar prasību pieaugumu eksporta tirgos uzsākām koksnes žāvēšanu - nu jau mūsu rīcībā ir trīs kaltes un mūsdienīgi siltuma ražošanas katli. Jaunās kaltes un apkures katli ir iegādāti ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.» Jāpaskaidro, ka nepieciešamību kaltēt koksni, no kā tiek izgatavots vairāk nekā 100 dažāda veida palešu visdažādākās produkcijas iepakošanai, nosaka ne tikai palešu kvalitatīvie kritēriji, bet tas ir arī viens no drošības pasākumiem, kas pasargā no koku kaitēkļu un dažādu slimību pārceļošanas no vienas valsts uz citu. Lai vieglāk būtu konkurēt eksporta tirgos, Upeslīči sadarbojas ar daudzām apkārtnes zāģētavām, kā arī ir nodibinātas meitaskompānijas, kas veic pasūtījumu izpildi, jo viens no kritērijiem izdevīgu pasūtījumu saņemšanai ir pietiekami liela apjoma saražošana noteiktā termiņā.
Meklējot iespējas saražot vairāk, uzņēmums veic gan apaļkoksnes, gan zāģmateriālu importu no vairākām valstīm, tostarp no Igaunijas un Baltkrievijas. Upeslīčos tas tiek padziļināti pārstrādāts un eksportēts. Rolands Jēkabsons skaidro, ka vienmēr ir jāmeklē iespējas saražot iespējami lētāk, nezaudējot kvalitāti. Lai arī mūsu rīcībā ir divi hārvesteri un meža izvešanas tehnika, vietējo izejmateriālu pietrūkst, jo šobrīd mežizstrādi apgrūtina salijušie meži un ceļi. Šobrīd viens tehnikas komplekts - hārvesters un forvarders - un tos apkalpojošie operatori ir devušies glābt Eiropas vidienes mežus, kur milzīgus bojājumus nodara mizgraužu invāzija, kā arī ilgstošais sausuma periods, kura ietekmē koki vienkārši nokalst. «Situācija Austrijā, Čehijā un Vācijā ir tiešām katastrofāla. Ir jādomā, kā pasargāt mežus no mizgraužiem - arī Latvijā tie jau ir paguvuši nodarīt lielus postījumus,» brīdina Jēkabsons.
Nākotnes plāni ir, bet mazliet jāiepauzē
Vēl nav rimis sarūgtinājums, ko radīja labi iecerēts, bet nerealizēts projekts. Vairāki gadi tika veltīti, lai izstrādātu mūsdienīgu koksnes kompozītmateriālu ražotnes projektu Suntažos, kas dotu vismaz 20 jaunas labi atalgotas darbavietas un būtu labs impulss Suntažu uzplaukumam. Projektu par labu esam atzina arī LIAA, un tika solīts ES fondu atbalsts, diemžēl bankas neiedeva līdzfinansējumam vajadzīgos līdzekļus. Neskatoties uz to, uzņēmuma īpašniekam ir jauni plāni - jāiegādājas palešu naglošanas automatizētā līnija, tiek arī domāts par koksnes līmēšanas tehnoloģiju.
No uzņēmumā strādājošajiem, absolūti lielākā daļa ir vietējie iedzīvotāji, kuriem darbs Upeslīčos, to meitaskompānijās un pie sadarbības partneriem dod iespēju nopelnīt un uzturēt ģimenes, kas it īpaši lauku teritorijās ir ļoti nozīmīga iespēja.
