Pašvaldības uzņēmums MS Siltums ir lielākais siltuma ražotājs Ogres novadā, kas nodrošina ar siltumenerģiju mājsaimniecības un citus patērētājus novada pagastos – Madlienā, Suntažos, Lauberē, Meņģelē un Ķeipenē, kā arī saražo lielāko daļu siltumenerģijas Ogres pilsētai.
Plānveidīga attīstība, veicot katlumāju rekonstrukcijas un atjaunojot siltumtīklus, dod iespēju nodrošināt zemus tarifus gan pagastos iedzīvotājiem, kā arī nodot siltumenerģiju operatora Ogres namsaimnieks siltumtīklos Ogrē. Jāpaskaidro, ka MS Siltums Ogres pilsētā ir siltuma ražošanas uzņēmums, kamēr siltumenerģijas piegādi un sadali ēkās nodrošina pašvaldības SIA Ogres namsaimnieks. Savukārt, pagastos MS Siltums nodrošina pilnu pakalpojumu - siltuma ražošanu, siltuma pārvadi un sadali, kā arī siltumenerģijas tirdzniecību.
Papildu jaudas ziemā, efektivitāte vasarā
Ogres katlumājā papildus esošajiem diviem 7 MW katliem jaunā ES projekta ietvaros 2019. gadā tika uzstādīts 4 MW šķeldas katls un dūmgāzu kondensators ar jaudu 2,7 MW. Katls palielinās siltumenerģijas ražošanas efektivitāti vasarā, bet ziemā jaunās iekārtas palielinās jaudas un nepieciešamības gadījumā ar siltumenerģiju varēs nodrošināt praktiski visus pilsētas centrālās zonas patērētājus. Jaunais katls ļaus sistēmai efektīvi variēt pie dažādām siltuma slodzēm, darbinot katlus ar lielāku vai mazāku jaudu, taupot patērēto kurināmo un līdz minimumam samazinot fosilā kurināmā, arī dabasgāzes patēriņu siltuma ražošanai. Objektā papildus ir uzstādīti elektrostatiskie filtri, lai samazinātu putekļu izmešus, kas veidojas, sadegot kurināmajam. Kaltumājas kontroles sistēma ir automatizēta, un tas nozīmē, ka nav nepieciešams, lai katrā katlumājā dežurētu tehniķis. Uzņēmuma valdes loceklis Normunds Ševels stāsta: «Šī ziema ir netipiski silta, un pagaidām jaunais katls tiek izmantots minimāli, taču, ja uznāk sals, tad tas automātiski ieslēdzas un ir papildu jaudas garants. Vislielākais ekonomiskais efekts jaunajam katlam būs vasarā, kad siltums nepieciešams tikai ūdens sildīšanai un lielo katlu darbība ir mazāk efektīva.» No šīs sezonas sākuma MS Siltums katlumājā Ogrē darbojas dūmgāzu kondensators. Jau pirmajā darbības sezonā pierādās tā efektivitāte - vidēji par 20% samazinās kurināmā patēriņš, lai saražotu vajadzīgo siltumu. Dūmgāzu kondensatora efektivitāte ir atkarīga no dažādiem faktoriem - šķeldas mitruma, āra gaisa temperatūras, siltumtīklu parametriem. Augstākais efektivitātes pieaugums, līdz pat 25%, tiek sasniegts pie zemas kvalitātes šķeldas un ārgaisa temperatūras +5 līdz -5 grādi, kas ir ierastākie laika apstākļi. Tomēr pat pie lieliem mīnusiem vai sausākas šķeldas kurināmā ekonomija nav mazāka par 12-15%.
Pagastos būs vienots tarifs
Siltuma ražošanas uzņēmums MS Siltums Ogres novada pagastos veic ne tikai siltuma ražošanu, bet arī piegādi, sadali un tirdzniecību. Izpildot pašvaldības nosprausto mērķi - visiem novada pagastu iedzīvotājiem radīt vienādus apstākļus un zemu cenu, MS Siltums šā gada februāra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniedza siltumenerģijas tarifa projektu, kurš paredz, ka nākamajā apkures sezonā Ķeipenes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagasta centros būs vienāds siltuma tarifs - 52,53 eiro par megavatstundu. Vislielākie ieguvēji būs Lauberes iedzīvotāji - viņiem attiecībā pret pašreizējo tarifu gaidāms samazinājums vairāk nekā 10% apmērā. Savukārt Suntažos un Madlienā tarifs pieaugs par 9,44%, bet Ķeipenē par 4,2%. Lai arī siltumenerģijas tarifs, kas ir bijis nemainīgi zems kopš 2016. gada, neskatoties uz objektīviem apstākļiem kurināmā tirgū un atalgojuma pieauguma valstī, palielinās, tas tomēr ir zemāks nekā lielākajā daļā Latvijas pilsētu un ciemu. Normunds Ševels skaidro, ka, tikai pateicoties veiktajām investīcijām, iespējams saglabāt tik zemu apkures tarifu. MS Siltums aprēķinājis: ja netiktu veiktas investīcijas siltumtīklu atjaunošanā un katlumāju pārbūvē, siltuma tarifs kāptu par 18 eiro par megavatstundu, jo pagājušajā gadā tika pārņemtas sistēmas Ķeipenē, Lauberē un Meņģelē, kas tobrīd nebija renovētas, tur bija pastāvīgs maiņas personāls. Ārēju faktoru ietekmē pieaugušas uzņēmuma darbības nodrošināšanas izmaksas - valstī noteiktā minimālā alga ir pieaugusi par 16%, pieaugums ir sagaidāms arī turpmāk, tāpat sadārdzinājies ir kurināmais - koksnes granulu cena pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 29%, bet šķeldas cena par 46%, malka par 40-150%. Tomēr, neskatoties uz tarifa pieaugumu, Ogres novada pagastos vēl ar vien būs viens no zemākajiem siltumapgādes tarifiem valstī.
Līdz sezonas sākumam arī jaunie projekti būs pabeigti
Jau šobrīd Madlienas un Suntažu katlumājas ir pilnībā rekonstruētas un strādā automātiskajā režīmā, sakārtotas ir arī siltuma pārvades trases. Palikuši vēl tikai darbi pārējos ciematos, kurus plānots pabeigt šogad. «Pieturamies pie principa, ka katrā vietā ir jābūt diviem alternatīviem apkures katliem, tāpēc rekonstrukcijas laikā uzstādām gan koksnes granulu katlus, gan šķeldas katlus. Tas dod iespēju veikt katlu plānotos remontdarbus, saglabājot nepārtrauktu siltumapgādi.» Pagājušajā gadā kopumā Madlienas un Suntažu siltumapgādes sistēmā ar ES Kohēzijas fonda atbalstu investēti 1,74 miljoni eiro, no tiem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums sastāda 575 tūkstošus eiro. Savukārt šogad vairāk nekā miljons eiro vērtas investīcijas ieplānotas Meņģelē, Lauberē un Ķeipenē, arī šeit 405 tūkstoši eiro no kopējās summas tiek segti no fondu līdzekļiem, bet pārējo naudu uzņēmums piesaista no Luminor bankas, kā arī no ieguvumiem no iepriekšējiem projektiem.
Tā kā rekonstruētās katlumājas strādā automātiskajā režīmā, uzņēmumā būtiski samazināts darbinieku skaits - iepriekšējo 12 kurinātāju un tehniķu vietā tagad ir tikai trīs tehniķi - operatori. Jāpiebilst, ka Madliena ir izvēlēta kā bāzes vieta automatizētās kontroles sistēmas darbībai novada pagastos. Visas apkārtējās novada katlumājas atrodas gandrīz vienādā attālumā no Madlienas un dod iespēju tehniķim - operatoram vienādi operatīvi nokļūt jebkurā no tām, lai nepieciešamības gadījumā veiktu remontdarbus. Pagaidām šajā sistēmā ir Madlienas un Suntažu katlumāja, bet no 2020. gada rudens tām pievienosies arī Laubere un Ķeipene.
