NEATKARĪGĀ OGRĒ. Jauns nams, jaunas iespējas

MĀJĪGĀ centra Saime atmosfēra ir otrās mājas, bet darbinieki viņu otrā ģimene vairākiem desmitiem cilvēku, vēsta Sarmīte Ozoliņa © Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Kopš aizvadītās vasaras Ogres novada sociālais dienests ir ieguvis jaunu mājvietu. Plašās telpas dod iespēju vienuviet organizēt sociālo pakalpojumu sniegšanu, sākot no sarunas ar dienesta speciālistu konfidenciālā vidē, līdz dienas centram cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Ja ir pakalpojums, ir pieprasījums

Viena no sociālā dienesta struktūrām, kas darbojas jau kopš 2002. gada, ir dienas centrs Saime cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tā ir iespēja ģimenes locekļiem uz laiku uzticēt rūpes par tuvinieku pieredzējušiem asistentiem un aprūpētājiem. Daudziem no centra apmeklētājiem, Saime ir otrās mājas, jo šeit tiek pavadīta vai katra diena. Šeit viņi mācās pašaprūpi, nododas radošiem darbiņiem, dodas pastaigās, sporto, muzicē, spēlē teātri un dara daudz ko citu, kas priecē pašus un atbalstītājus. Turklāt ar saimenieku centību un darbinieku profesionālu atbalstu ir gūti panākumi. Piemēram, minifutbola komanda devās uz sacensībām Polijā, kur ieguva atzinību, savukārt saimenieku teātris ieguva pirmo vietu teātru skatē. Lielu popularitāti ir ieguvis tradicionālais koncerts Kultūras centrā, kurā uz vienas skatuves kāpj profesionāli mūziķi, jaunieši un saimenieki. Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa ar gandarījumu atzīst, ka sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura saslimšanām mainās uz labo pusi. To var redzēt ikdienā un svētku reizēs - arī īpašais koncerts ir labi apmeklēts un piesaista daudz brīvprātīgo. Vaicāta, vai dienas centrs Saime ir noslogots, Sarmīte Ozoliņa teic: «Ja ir kvalitatīvs pakalpojums, tad arvien vairāk ir to, kuri vēlas to izmantot. Šobrīd mums ir iespējams vienlaikus uzņemt līdz 35 cilvēkiem, bet ir rasts finansējums, lai aprīkotu vēl 5 vietas. Saprotam, ka ne visas vajadzības būs atrisinātas, bet tas ir liels solis deinstitualizācijas programmas ietvarā. Īpašu uzmanību veltām viņu pašaprūpes spēju uzlabošanai un integrācijai sabiedrībā.» Kā alternatīva dienas centram Saime tuvākajā laikā tiks atvērtas arī trīs dažādas specializētās darbnīcas - kokapstrādei/keramikai, rokdarbiem un sveču liešanai. Tā būs vēl viena iespēja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iziet ārpus mājām, apgūt jaunas lietas, attīstīt prasmes un dažādot savu ikdienu.

Brīvā laika telpas un nodarbības bērniem

Tāpat kā dienas centrs Saime, arī Ģimenes atbalsta dienas centrs, galvenokārt bērniem, ir noslogots un piepildīts ar smiekliem un aktivitātēm. Plašās un mājīgās telpas piesaista arvien vairāk bērnu - centru drīkst apmeklēt visi, kuri vēlas saturīgi pavadīt brīvo laiku pēc stundām, gaidot nodarbības pulciņos vai interešu izglītības skolās. Otra daļa apmeklētāju ir bērni, kuriem nav iespēja radoši pilnveidoties ģimenes apstākļu dēļ - šeit ir alternatīva interešu izglītībai - bērni veido, zīmē, iet pārgājienos, sporto. Tāpat var mierīgi pasēdēt klusākā vietā, izdarīt mājasdarbus, paskatīties televizoru vai palasīt.

Vides pieejamība - pašvaldības prioritāte

Pēdējos gados Ogres novadā un it īpaši pilsētā ir aktualizēta dzīves kvalitātes uzlabošana un vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arī rekonstruētajā sociālā dienesta ēkā ir viegli iekļūt jebkuram - ir uzbūvēti pandusi, uzstādīti pacēlāji un ierīkots lifts, lai jebkurā kabinetā klienti spētu nokļūt arī invalīdu ratiņos, kā arī māmiņas ar bērnu ratiņiem.

Sociālā dienesta ēkā izvietotas arī vairākas nevalstiskās organizācijas, kuru sadarbība ar sociālo dienestu ir loģiska un perspektīva. Ļoti laba sadarbība ir ar Samariešu apvienību, kurai ir uzticēta iedzīvotāju aprūpe mājās. Attīstās sadarbība arī ar invalīdu biedrību un pensionāru biedrību. Kopā ar rokdarbniecēm iecerēts sagatavot Ziemassvētku dāvanas novada senioriem, kuri uzturas pansionātos visā Latvijā. «Aicināsim ziedot dziju, lai mūsu adītājas var saadīt pietiekami daudz zeķu un cimdu saviem novadniekiem,» teic Sarmīte Ozoliņa.

Jāpiebilst, ka pērn pašvaldība apstiprinājusi saistošos noteikumus, kuros paredzēts līdzfinansējums pandusu un pacēlāju ierīkošanai daudzdzīvokļu namos, kur mīt cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādējādi tiek veidota sistēma, kas ne tikai piedāvā plašas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām integrēties sabiedrībā, bet arī nodrošina atbilstošu infrastruktūru.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais