Intervija ar Ogres novada priekšsēdētāju Egilu Helmani.
- Teritoriālās reformas plāns paredz Ogres novadam pievienot vēsturiskā Ogres rajona novadus - Ķegumu, Ikšķili, Aizkraukli. Tas saskan ar jūsu jau pirms dažiem gadiem teikto, ka Ogres novada, tajā skaitā Ogres pilsētas, attīstībai ir nepieciešamas plašākas robežas?
- Jā, Latvijai beidzot ir jāsaprot, ka ir pilsētas, kuras spēj dot iedzīvotājiem vairāk nekā citas. Viena no šādām pilsētām ir Ogre. Ogre uztur deviņus pagastus un par savu mērķi ir izvirzījusi iedzīvotāju skaita pieaugumu ne tikai Ogres pilsētā, bet visā novada teritorijā. Ja mēs 20 gadu griezumā zaudējām no 250 līdz 500 cilvēkiem ik gadu, tad pēdējos divus gadus iedzīvotāju skaits nevis sarūk, bet pieaug visā novadā. Galvenokārt, protams, pilsētā. Es domāju, ka uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, cik pilsētās un novados iedzīvotāju skaits ir plusos. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, mums ir nepieciešama plašāka teritorija. Šobrīd Ogre ir iežņaugta telpā, kur attīstība nav iespējama. Tas nav pareizi.
- Klāt nāks ne tikai pilsētas ar attīstītu infrastruktūru, bet arī plašas lauku teritorijas, kuru uzturēšana ir dārga?
- Latvijā ir ļoti lielas lauku teritorijas ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu. Likumsakarīgi, ka pašvaldības pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju blīvi apdzīvotās teritorijās ir zemākas, bet laukos lielākas.
Taču mēs nevaram rēķināt tikai naudu - latviskā identitāte slēpjas tieši laukos. Uzturot skolu, mēs uzturam visu pagastu, jo tā ir vieta, kur ne tikai mācās bērni, bet tiekas arī pieaugušie. Pagastos skolai ir nenovērtējama nozīme - ja nav skolas, tad nav pagasta. Es īpaši priecājos par Meņģeles attīstību un dzīvesveidu. Piemēram, Meņģeles Ražas svētki, kas apvieno visus apkārtnes iedzīvotājus un zemkopjus - visi dodas svinīgā braucienā ar lauksaimniecības tehniku un svin svētkus. Tā ir viņu tradīcija, kas viņus vieno. Iniciatīva nāk no pašiem meņģeliešiem - ja likvidēsim skolu, likvidēsim pagastu. Mēs varam diskutēt par formu un saturu, bet viennozīmīgi, ka skola ir vajadzīga. Nevar noliegt, ka mazās skolās bērni ir citādāki nekā lielpilsētas skolās, bet tas nenozīmē, ka viņi nespēj mainīties un augt, izglītoties un atgriezties dzimtajā vietā.
- Ikšķile, kuras iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto Ogres infrastruktūru, sākot no skolām un kultūras iestādēm, līdz veikaliem un citām sadzīviskām lietām, viskrasāk iestājas pret Ikšķiles novada pievienošanu Ogrei. Kāds ir jūsu komentārs?
- Es negribu teikt, ka kāds dzīvo uz otra rēķina. Es gribu teikt, ka mēs mijiedarbojamies, jo starp Ikšķiles un Ogres pilsētām attālums ir ļoti niecīgs. Pateikt, kur beidzas Ogre un kur sākas Ikšķile, iedzīvotāji sen jau vairs nevar, un tas nav svarīgi. Otra lieta ir vēsturiskās saites, piebildīšu, ka Ogres pilsētas centrā atrodas senā Ikšķiles muiža - esam vēsturiski saistītas pilsētas. To redzam gan pēc kartes, gan no sociāli ekonomiskajiem procesiem. Ļoti daudz Ikšķiles skolēnu mācās Ogres skolās, apmeklē Ogres Mūzikas skolu, mācās Mākslas skolā, Sporta skolā, profesionālajā vidusskolā. Nav taisnība, ka Ikšķiles iedzīvotāji dodas tikai Rīgas virzienā - viņi dodas arī uz Ogri, turklāt pietiekami lielā apjomā. Ogrei un Ikšķilei ir kopīga slimnīca. Paskatāmies kaut vai tikai uz kultūras piedāvājumu - mums ir 13 000 kvadrātmetru plašs kultūras centrs ar daudzveidīgu piedāvājumu, kuru ļoti bieži apmeklē Ikšķiles iedzīvotāji, jo Ikšķile ar dažu simtu kvadrātmetru plašu kultūras namu neko tamlīdzīgu nespēj piedāvāt. Es uzskatu, ka tas ir pareizi. Ikšķilieši dzied mūs koros un aktīvi piedalās visos pasākumos.
Jautājums nav tikai par robežām, bet arī par to, cik lieli administratīvie izdevumi ir uz vienu novada iedzīvotāju. Igauņi ļoti pareizi dara jau sen - pakāpeniski visos līmeņos tiek samazināts ierēdņu skaits, jo ierēdņi algu saņem no iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. Šobrīd pastāv paralēlas pašvaldības ar paralēlām funkcijām un aptuveni līdzīgu ierēdņu skaitu. Ja mēs varam ietaupīt uz ierēdņu atalgojumu un novirzīt šo naudu novada tautsaimniecības attīstībai, tad plusi ir skaidri saskatāmi. Mums ir jāvirzās uz to, lai ierēdņu atalgojums neapēstu valsti. Valstī krīze iestāsies tajā brīdi, kad to, kuri saņem atalgojumu no valsts budžeta, būs vairāk nekā to, kuri ģenerē naudu. Ārsti, skolotāji, policisti, ierēdņi - visus uztur par privātajā un valsts sektorā strādājošo samaksātajiem nodokļiem.
- Vai Ikšķile ir samierinājusies?
- Jebkurai darbībai ir pietiekami liela inerce, tāpēc vēl diezgan ilgu laiku būs protesti, kas droši vien parādīsies arī vēlēšanu rezultātos. No tā mēs nevaram izbēgt. Ir jāsaprot, ka sliktāk noteikti nepaliks, tikai labāk. Tajā skaitā arī attiecībā uz ielu stāvokli - tās ir jāuztur pienācīgā kārtībā, turklāt ielas ar grants segumu pilsētu un arī pagastu teritorijās ir jāasfaltē. Nevienā civilizētā valstī, piemēram, Vācijā, neatradīsiet pilsētas teritorijā ielu ar grants segumu. Lai to izdarītu, ir nepieciešami līdzekļi - naudu var iegūt, samazinot ierēdņu skaitu. Šajā piemērā skaidri redzams, ka naudu var novirzīt administratīvā aparāta uzturēšanai vai arī investēt infrastruktūras uzlabošanā.
- Ogrē norit aktīvi darbi gājēju tuneļa izbūvē zem dzelzceļa sliežu ceļiem. Kad varēsim doties caur jauno tuneli?
- Jā, mēs redzam gaismu tuneļa galā (smaida). Ogrē tas ir ļoti svarīgs objekts, jo šajā vietā stundas laikā dzelzceļu septiņu sliežu ceļu platumā šķērso aptuveni 200 cilvēku. Liela daļa no tiem ir bērni, kuri pārvietojas no un uz skolām, stadionu, mājām, kā arī vilcienu pasažieri. Ik gadu, ar izņēmumiem, šajā vietā dzīvību zaudē kāds cilvēks. Domājam, ka tunelis būs gatavs šā gada nogalē. Piebildīšu, ka projekta īstenotājs ir valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš. Politiski mūs spēcīgi atbalstīja NA, aktīvi iesaistījās Mūrnieces kundze, kura brauca un runāja dažādos līmeņos. Gribu pateikt paldies arī tā laika SM ministram Uldim Augulim, jo bez viņa izpratnes par situāciju tuneļa nebūtu. Pašvaldībai vienai nav pa spēkam samaksāt par šāda tuneļa būvniecību. Sadarbība ar Latvijas dzelzceļu un Satiksmes ministriju bija ļoti laba. Esam izdarījuši daudz labu lietu - ir rekonstruēts autoceļš Tīnūži-Ogre; no Ogres kapiem līdz Maskavas šosejai ir atjaunots segums, kā arī sakārtots ceļš uz Ogresgalu, kas bija mūsu rūpju bērns. Ar iepriekšējā satiksmes ministra izpratni par situāciju laukos ir izdevies uzklāt dubultās virsmas segumu uz Meņģeli un Kapi. Palicis vien ceļš uz Lauberi, lai Ogre ar visiem pagastiem būt savienota ar melnā seguma ceļiem.
Skatoties no lauku attīstības stratēģijas viedokļa, tie bija ļoti būtiski projekti, jo cilvēki dzīvo tur, kur ir sakārtota infrastruktūra - uz tukšu vietu cilvēki nebrauks, neveidos ģimenes un nestrādās. Mūsu sāpju bērns šobrīd ir Kangaru ceļš, kura rekonstrukcija ir atlikta uz nenoteiktu laiku. Es uzskatu, ka ir jāspēj vienoties visos līmeņos, nevis priekšplānā izvirzīt faktus, kas apgrūtina projekta realizāciju, bet gan meklēt iespējas problēmas atrisināt. Mums ir jāvienojas par kopēju darbu, nevis jāmeklē vainīgie, ko pielikt pie sienas un nošaut. Ja tiktu izbūvēts Kangaru ceļš, pavērtos iespējas atdzīvināt šo reģionu. Ja skatāmies, kur noticis vislielākais iedzīvotāju skaita kritums, tad redzam, ka tieši šajā reģionā tas ir bijis ievērojams. Šis fakts lielā mērā saistāms ar slikto ceļa stāvokli. Turklāt tas nesekmē jaunu cilvēku ienākšanu reģionā. Šobrīd vērojama tendence, ka daudzi izvēlas dzīvot ārpus Rīgas. Ja jauna ģimene izvēlas pārcelties uz laukiem, kur dzīves vide ir pateicīgāka ne tikai bērniem, vispirms ir jābūt ceļam, kas, nelaužot automašīnu, dod iespēju pārvietoties uz novada centru un Rīgu. Manuprāt, ja mēs gribam, lai cilvēki dzīvo laukos, mums ir jānodrošina laba infrastruktūra. Tas ir kā obligāts pasākums. Tai ir jābūt valsts prioritātei.
Ja mēs nevaram nodrošināt cilvēkiem pieejamu infrastruktūru, tad nekādi saukļi nenostrādās. Nedrīkst pateikt, lai visi tagad brauc ar riteņiem, ja nav pieejami veloceliņi. Tāpat mēs nevaram gribēt, lai cilvēki dzīvo laukos, ja tam nav radīti priekšnosacījumi - ceļš, bērnudārzs, skola un citi pašvaldības pakalpojumi. Lai arī uz ko mēs aicinātu, pamatā ir jābūt saturam - ļoti bieži ir tikai saukļi bez seguma.
- Jūs stāstāt, kā vajadzētu būt, taču mūsu pēdējās Saeimas vēlēšanas parādīja, ka solījumus var nepildīt, pietiek ar saukļiem - cilvēki notic un nemaz nepieprasa solījumu izpildi.
- Jā, tieši tāpēc valstī pie varas šodien ir populisti. Tagad mums nāksies kārtīgi saēsties tos saukļus, lai nākotnē neko tādu vairs nepieļautu. Varbūt tad sāksim cienīt tos cilvēkus, kuri tiešām kaut ko dara.