Cilvēkiem ir liela interese par Kolkā izskaloto kuģa vraku, jo bieži tādi brīnumi negadās, aģentūrai LETA pastāstīja Kolkas ciema valdes priekšsēdētājs Jānis Dambītis.
Šodien kuģa fragmentu apskatījuši aptuveni 100 cilvēku, un pašvaldība un speciālisti aicina interesentus būt uzmanīgiem un nesabojāt unikālo atradumu.
"Izskalotā kuģa vraks atrodas savā vietā [izskalots krastā], jo, kamēr profesionāļi nav devuši savu atzinumu, mēs nedrīkstam to aiztikt, lai nesabojātu. Tikai pēc atzinuma saņemšanas mēs varēsim lemt, ko ar to darīt tālāk - vai nu tas paliks tepat Kolkā un mēs lemsim, kur to novietot kā eksponātu, vai arī, ja tas būs ļoti unikāls, to paņems muzejs savai ekspozīcijai," sacīja Dambītis.
Viņš stāstīja, ka rīt, 6.septembrī, kuģa vraku varētu izvilkt krastā un novietot pie Dženetas Marinskas kempinga. "Pašvaldībai diemžēl nav tādu resursu, lai kuģa vraku varētu pieskatīt," atzina Kolkas ciema vadītājs.
Viņš vēl šovakar apsekos kuģa vraku, lai pārliecinātos, ka cilvēki to neapdraud.
Kā pastāstīja Jūrmalas pilsētas muzeja galvenais zemūdens vēstures speciālists, Zemūdens arheoloģijas centra vadītājs Voldemārs Rains, izdevies noskaidrot, ka izskalota ceturtā daļa no 19.gadsimta burinieka, bet viss pārējais atrodas zem ūdens.
Rains pauda satraukumu par to, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas ir atbildīga par valsts kultūras pieminekļu aizsardzību, nav izrādījusi interesi un apsekojusi izskaloto burinieka vraku.
"Cilvēku interese ir ļoti liela un diemžēl, ja tas netiks apsargāts, cilvēki to izvazās un no kultūrvēsturiskā mantojuma nekas pāri nepaliks. Drīz būs Baltijas kultūras forums, kurā runāsim par piekrastes kultūru un jūrniecības vēsturi. Latvija var parādīt ļoti sliktu piemēru, kā nevajadzētu attiekties pret piekrastes kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijā šādus kultūrvēsturiskos atradumus neaizsargā ne likums, ne cilvēki. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā nav atbildīgā cilvēka par jūras kultūrvēsturisko mantojuma aizsardzību. Ir tikai Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija, bet tā nevar aizstāt valsts institūciju. Latvija nav pievienojusies arī 2001.gada UNESCO konvencijai par zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu. Tādēļ mēs katru gadu zaudējam piekrastes kultūrvēsturisko mantojumu," uzsver Rains.
Šodien trīs cilvēki ir strādājuši zem ūdens, lai precīzāk noskaidrotu, kurā laika posmā izgatavots burinieks, kura fragments brīvdienās izskalots krastā. Taču precīzai datēšanai ir nepieciešams veikt koka analīzes.
Kā ziņots, vakar rītā, kad Latvijā un Igaunijā jūras piekrastē pūta brāzmains vējš, Kurzemē pie Kolkas raga Baltijas jūras krastā pamanītas vēja izskalotas sena kuģa paliekas.