Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 5.februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Saskaņā ar izmaiņām pašvaldībai vairs nebūs jānodrošina finansējums deputāta valsts valodas apguvei, kā tas bijis līdz šim, un tas ļaus taupīt pašvaldību budžeta līdzekļus, norādīts likumprojekta anotācijā.
Deputātam nepietiekamās valsts valodas zināšanas būs jāapgūst sešu mēnešu laikā, un paredzēts, ka atkārtota zināšanu pārbaude pēc tam būs jāveic viena mēneša laikā.
Grozījumi noteic, ka Valsts valodas centram būs jāvēršas rajona (pilsētas) tiesā ar prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāts bez attaisnojoša iemesla nebūs ieradies uz atkārtotu valsts valodas lietojuma pārbaudi. Tāpat pilnvaras paredzēts anulēt, ja atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst nepieciešamajam līmenim.
Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka izmaiņas rosinātas, lai veicinātu pašvaldību deputātu kandidātu un to sarakstu iesniedzēju atbildību, sniedzot valsts valodas zināšanu pašnovērtējumu pirms vēlēšanām.
Patlaban noteikts, ka deputāta valsts valodas zināšanas var pārbaudīt Valsts valodas centrs, un tam ir pienākums informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju par konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu nepietiekamo līmeni un aicināt attiecīgo deputātu apgūt valsts valodu.
Par likuma grozījumiem galīgajā lasījumā Saeimas sēdē plānots lemt 13.februārī, informē komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga.