Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējuma referendumu parakstījušies vien 1,6% vēlētāji

© Pixabay

No 16.janvāra līdz 28.janvāra pēcpusdienai referenduma ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā parakstījušies 2437 vēlētāji, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

Līdz ar to nepilnu divu nedēļu laikā parakstījušies aptuveni 1,6% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā vēlētāju skaita.

Parakstīšanās notiek par diviem saistītiem likumprojektiem. Par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījušies 2450 vēlētāji, bet par grozījumu likumā "Par pašvaldībām" - 2437 vēlētāji, informēja CVK.

Visaktīvāk par referenduma rīkošanu parakstās Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes novada iedzīvotāji.

Lai par šo jautājumu tiktu ierosināts referendums, 30 dienu laikā jeb līdz 14.februārim par to ir jāparakstās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētājiem.

Iespēju parakstīties ārvalstīs kādā no parakstu vākšanas vietām izmantojuši astoņi vēlētāji, kuri parakstījušies parakstu vākšanas vietās, kas izvietotas Latvijas vēstniecībā Kazahstānā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē un Vācijā.

Kā ziņots, parakstu vākšanai nodoties grozījumi arī paredzētu, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domes ievēlētu uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, "lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā".

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta. Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu.

Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" pieņemšanu. Levitam šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas pieprasījumu. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija ir atlikusi arī Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā.

Parakstu vākšanai Latvijā izveidotas 358 parakstu vākšanas vietas, bet ārvalstīs - 41 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams tikai, parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādā četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos.

Iespēja piedalīties parakstu vākšanā būs arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, pēdējā parakstu vākšanas dienā, 14.februārī, tiks nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā. Lai izmantotu šo iespēju, līdz 13.februārim pašvaldības vēlēšanu komisijā vai parakstu vākšanas vietā jāiesniedz attiecīgs pieteikums. Pieteikumu var iesniegt jebkura persona, kurai vēlētājs uzticas. Tāpat vēlētāja uzticības persona pieteikumu vēlētāja vārdā var aizpildīt parakstu vākšanas vietā.

Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās. Lai piedalītos parakstu vākšanā ieslodzījuma vietā, ir jāuzraksta iesniegums, kas jāiesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai. Termiņš, līdz kuram vēlētāji var iesniegt šo iesniegumu, ir 12.februāris.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.