Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ir saņemta informācija, ka 18.decembrī Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.
Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā.
Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.
Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas.
Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.
Lai slimību neievestu Latvijā, uz ES ārējās robežas ar trešajām valstīm tiek īstenota dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontrole. Importa un tranzītā pārvadātajām kravām tiek veikta 100% dokumentu un identitātes kontrole, kā arī uz risku balstīta fiziskā kontrole.
No Krievijas Federācijas Eiropas Savienībā (ES) nav atļauts ievest dzīvas aitas un kazas, kā arī to gaļu un gaļas produktus.
Privātpersonu bagāžas pārbaudes, ieceļojot ES no trešajām valstīm, uz robežas veic VID Muitas amatpersonas. Ieceļojot ES nav atļauts ievest personīgam patēriņam visa veida gaļu un gaļas produktus. Par šādu produktu nedeklarēšanu var uzlikt naudas sodu vai saukt pie kriminālatbildības.
Latvijā saslimšana ar aitu un kazu bakām nav reģistrēta.
Aitu un kazu bakas vēsturiski ir sastopama Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs, bet pēdējos gados slimība ir sasniegusi arī Eiropu.
Inficēšanās var notikt tiešā veidā, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem, kuriem jau ir parādījušās tipiskās klīniskās pazīmēm - izsitumi uz ādas, kā arī aerogēni (t.i. ieelpojot) vai alimentāri (t.i. apēdot) vīrusu saturošu materiālu.
Inficēties var arī netieši, ar inficētiem darbarīkiem, transportlīdzekļiem vai produktiem (pakaišiem, dzīvnieku barību, u.c.|), kā arī ar kukaiņiem, kas ir slimības mehāniski pārnesēji.
Vīruss ir dzīvotspējīgs - vilnā 2 mēnešus, novietnes telpās līdz 6 mēnešiem.
