Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konsilijs iesaka atlikt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši vispusīgu analīzi un izskaidrojuši sabiedrībai pierādījumos balstītus priekšlikumus, informēja LZA sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stengrevica.
LZA iesaka reformas virzītājiem izanalizēt un izskaidrot iedzīvotājiem reformas ietekmi uz sabiedrības attīstību, iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības vides izmaiņas pēc reformas. Tāpat tiek rekomendēts vērtēt un skaidrot ATR reformas saistību ar citām reformām, proti, visa skolu tīkla (ne tikai vidusskolu) optimizācija, valsts pārvaldes institūciju decentralizācija, veselības un sociālās aprūpes un transporta sistēmas attīstība.
Jābūt plašam skaidrojumam par Latvijas teritorijas līdzsvarotu attīstību un apdzīvotību, precīzām norādēm par valsts, pašvaldību un teritoriālo vienību pārvaldes (vai pašpārvaldes) funkciju sadali. Ir jāsagatavo plāns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošanai pēc reformas. Nepieciešams detalizēts iekšējās un ārējās migrācijas novērtējums un to seku izvērtējums. Svarīga pašvaldību perifēriju līdzvērtīga pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesā. Ir jābūt reformas rezultātu un efektivitātes novērtēšanas kārtība ar rādītājiem un metodiku.
Konsilija slēdzienā konstatēts, ka kaut gan piedāvātās ATR sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, tās ieguvumi, zaudējumi un ietekme uz valsts sociāli ekonomisko attīstību ir vāji argumentēti un nepietiekoši izskaidroti sabiedrībai, tāpēc sabiedrībā paliek neizprasti.
Iespējams, reformai var būt finansiāls ietaupījums pašvaldību institūciju un fiziskās un sociālās infrastruktūras samazināšanas rezultātā, bet var arī nebūt, jo pilni ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi ne ilgtermiņā ne īstermiņā nav novērtēti un salīdzināti. Ietekme uz sabiedrības attīstību nav vērtēta. Nav noliedzams, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija ierobežos pašvaldību demokrātiju, teikts slēdzienā.
Latvijā joprojām nav izpratnes par vēlamo valsts teritorijas administratīvo dalījumu un pārvaldības struktūru, tāpēc var uzskatīt, ka šī ATR nebūs pēdējā. Reforma nav saistīta ar lielām valsts pārvaldes, fiziskās un sociālās infrastruktūras reformām, izņemot skolu reformu, tā neparedz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošanu jaunajai situācijai.
Vairums ekspertu secina, ka ATR nespēs īstenot formulētos mērķus un sasniegt apsolītos rezultātus, jo to formulējumi ir miglaini un aptuveni, un nav pierādīts ne ceļš, kā tos var sasniegt, ne arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu raksturojoša novērtējuma rādītāji un metodes.
Konsilijā piedalījās Saeimas deputāti Inga Goldberga (S), Artūrs Toms Plešs (AP), Viktors Valainis (ZZS), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Andris Jaunsleinis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS eksperts Māris Pūķis, Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte (LZS) un Amatas novada izpilddirektors Māris Timermanis.
Tāpat piedalījās Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs (Mūsu novads - Mūsu mājas - Mūsu atbildība), Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents (ZZS) Jelgavas domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" pētnieks Jānis Turlajs, LZA prezidents Ojārs Spārītis, LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Pēteris Trapencieris, akadēmiķe Raita Karnīte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore Baiba Rivža, Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes mācībspēki Lilita Seimuškāne un Andris Miglavs, (LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Pēteris Šķiņķis.