Ķekavas novada dome pēc plašām debatēm šodien nolēma nenodot publiskai apspriešanai deputātu frakcijas un iedzīvotāju kolektīvajā iesniegumā ierosināto jautājumu par Ķekavas novada pašvaldības administratīvās teritorijas grozīšanu, aģentūru LETA informēja pašvaldībā
Šāds lēmums tika pieņemts, jo Ķekavas novada dome uzskata, ka esošā novada administratīvā teritorija esot optimāla un tās grozīšana būtu nelietderīga un neatbilstu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma prasībām par novadu robežu grozīšanas obligātajiem priekšnosacījumiem. Šobrīd pašvaldība spējot efektīvi īstenot pārvaldi, pilnībā nodrošina autonomo funkciju izpildi un novada līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību.
Tāpat dome norāda, ka frakcijas un iedzīvotāju iesniegumā norādīto argumentu attiecināšana uz Ķekavas novada pašvaldības administratīvās teritorijas grozīšanas jautājumu, kā arī to pietiekamība un atbilstība faktiskajiem apstākļiem esot apšaubāma.
Par šādu lēmumu, kuru zināšanai nosūtīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, nobalsoja desmit deputāti, pret bija pieci, bet atturējās divi deputāti.
Savukārt Ķekavas novada domes opozīcijas deputāts Andis Adats aģentūrai LETA norādīja, ka, pieņemot lēmumu par iedzīvotāju iniciatīvas noraidīšanu, tikusi pārkāpta Satversme, Valsts iekārtas likuma, Likuma par pašvaldībām, Ķekavas novada pašvaldības nolikuma normas par sabiedrības līdzdalību svarīgu lēmumu pieņemšanā un partiju pirmsvēlēšanu programmās paustie solījumi.
Baložu pilsētas atdalīšanai no Ķekavas novada un sabiedriskās apspriešanas rīkošanai par šo jautājumu bija savākts 1221 iedzīvotāja paraksts, kas ir 6% no novada kopējā iedzīvotāju skaita, informēja Adats.
LETA jau ziņoja, ka Adats centīgi popularizē ideju par Baložu pilsētas atdalīšanu no pērn izveidotā Ķekavas novada.
Šāda ideja radusies, sekojot Mērsraga piemēram, kas vēlas atdalīties no Rojas novada, aģentūrai LETA sacīja Adats, kurš iepriekš bija Baložu pašvaldības vadītājs. "Visus interesē ledlauzis Mērsrags un tas, kā tam veiksies," viņš piebilda.
Nepieciešamību atdalīties no Ķekavas novada Adats skaidroja ar to, ka Baloži arī pirms apvienošanas bija izpildījuši visus priekšnoteikumus, lai varētu palikt neatkarīgi, vien pietrūcis politiskās gribas. Ne Baložu, ne Ķekavas, ne Daugmales pašvaldība nepieņēma lēmumu par kopīga Ķekavas novada izveidi, savukārt Baložu pašvaldība jau iepriekš esot lēmusi, ka jāveido Titurgas novads.
Adats norādīja, ka Baložos dzīvojot ap 6000 nodokļu maksātāju, kuri gadā sagādājot 3-3,5 miljonus latu nodokļu ieņēmumu. Šie iedzīvotāji arī vēloties redzēt, kur aiziet viņu nauda, un būt paši par to atbildīgi.
"Dzīvojot šādā vardarbīgi apvienotā novadā, rodas aizdomu ēnas par budžeta izlietojumu un valda bardaks. Ja kaut kam naudas nepietiek, tad iedzīvotāji grib zināt - kāpēc, un vēlas apzināties, ka darījuši visu iespējamo," sacīja Adats.
"Veidojot lielos novadus, esam par tālu aizgājuši no iedzīvotājiem. Nevajadzētu zaudēt šo saikni," teica deputāts.