Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Dobeles novada vadītājs: Mēs kopā veidojam Latviju – stipru un skaistu

DOBELE DARA. "Esam apguvuši un turpinām apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, ko ieguldām novada skolās, kultūras centros, tūrisma objektos, ceļu sakārtošanā," stāsta Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns. © Rūta Kalmuka/ F654 Photo Agency

Sakopta apkārtne, sakārtota ceļu infrastruktūra, tuvu mājām izglītības, atpūtas un darba iespējas – šie ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas tiek ņemti vērā, cilvēkiem izdarot izvēli par savu dzīvesvietu. Tāpēc, domājot par sava novada attīstību, Dobeles novada pašvaldība šiem aspektiem pievērš īpašu vērību. Arī 2019. gads nebija izņēmums – piesaistot Eiropas naudu, paveikti daudzi apjomīgi darbi. Plašāk par tiem un novada nākotnes plāniem stāsta Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.

- Kāds šis aizejošais gads bija Dobeles novadam?

- Ļoti ražīgs no novada attīstības viedokļa. Esam apguvuši un turpinām apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, ko ieguldām novada skolās, kultūras centros, tūrisma objektos, ceļu sakārtošanā. Piemēram, Dobeles Valsts ģimnāzijas un Dobeles

1. vidusskolas audzēkņu vajadzībām ir uzbūvēts jauns dabaszinātņu - ķīmijas, bioloģijas, fizikas un matemātikas - mācību centrs. Ir rekonstruēts Dobeles kultūras nams. Veikti vairāku ielu remontdarbi. Pagājušā gada nogalē rekonstrukcijas darbi noslēdzās Dobeles mūzikas skolā, ir piebūvēta kamerzāle, kur notiek koncerti. Starp citu, mūzikas skolas rekonstrukcija guvusi atzinību Latvijas mēroga būvniecības un restaurācijas konkursos. Turpinās seno Dobeles pilsdrupu atjaunošana. Senās kapelas vēsturiskie mūri pārtaps par mūsdienīgu izstāžu zāli. Gribas, lai Dobeles pilsdrupas atdzimst no jauna, lai tur valda rosība. Iepriekš pie pilsdrupām izveidojām promenādi, tagad ir sakārtoti abi upes krasti - gan pilsdrupu pusē, gan otrpus upei, aiz Mūzikas skolas, ir izveidotas pastaigu takas, vasaras mēnešos darbojas strūklaka. Pabeidzot iesāktos darbus pilsdrupās, Dobele iegūs vienotu, sakoptu kompleksu, kas priecēs gan dobelniekus, novada iedzīvotājus, gan arī viesus. Tas būs būtisks ieguldījums Dobeles novada tūrisma attīstībā.

- Pieminējāt tūrisma attīstību - par šo jautājumu, šķiet, pēdējos gados tiek īpaši domāts, jo Dobeles un novada vārds kļūst arvien pamanāmāks tūrisma piedāvājumos.

- Mums ir ar ko lepoties, piemēram, Dobeles novadā ir unikālais Pokaiņu mežs (esam noasfaltējuši ceļu līdz Īlei, lai nokļūšana būtu ērtāka), Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs Pikšas, jau pieminētās Dobeles pilsdrupas, kas ir lielākās pēc apjoma Latvijā. Esam izveidojuši mājaslapu Dobele dara, kur atrodama informācija par mūsu mājražotājiem un citiem radošiem darītājiem. Par tradīciju mums ir izveidojušies vairāki svētki: Sniegavīru parāde, Ceriņu svētki, Senās pils svētki, Ābolu svētki.

- Uzņēmējdarbība ir svarīgs katras pašvaldības mugurkauls. Kāda ir jūsu pašvaldības sadarbība ar novada uzņēmējiem?

- Vispirms gribu uzsvērt, ka Dobeles novads atrodas uzņēmējiem ģeogrāfiski labā vietā - netālu ir Rīga, arī Lietuva, no kuras tālāk ceļi ved uz citām Eiropas valstīm, ceļu tīkls uz Liepājas vai Rīgas ostu, ir dzelzceļš. Mums daudzi uzņēmēji ir ar diezgan senām saknēm. Mēs kā pašvaldība radām vidi, apstākļus, kas dod ieguvumu arī uzņēmējiem. Piemēram, sakārtojam ceļu infrastruktūru. Nesen noslēdzās Uzvaras ielas pārbūve - tā ir iela, kas ved pie daudziem uzņēmumiem. Sakārtojām Lauku ielu, kas arī ir svarīgs ceļa posms uzņēmējiem. Mums ir jārada apstākļi, lai iedzīvotāji šeit vēlētos dzīvot - pirmsskolas, skolas, sakopta vide u.tml. Savukārt uzņēmēji nodrošina darba vietas, un cilvēkiem ir darbs. Šādā mijiedarbībā mums ir jāstrādā. Mēs pazīstam savus uzņēmējus, mēs ar viņiem regulāri tiekamies un tos jautājumus, kas ir mūsu kompetencē, palīdzam viņiem risināt.

- Kas ir nākamā gada prioritātes?

- Ļoti vēlamies sakārtot Dobeles stadionu, kur mācību iestāžu skolēniem varētu notikt pilnvērtīgas sporta nodarbības. Paldies iepriekšējai valdībai, kas piešķīra naudu, lai mēs izstrādātu projektu Dobeles stadiona pārbūvei. Tālākiem soļiem valsts naudu mums vairs nepiešķīra [gada sākumā izglītības ministre Ilga Šuplinska rosināja apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm]. Plānojam nākamgad ieguldīt pašvaldības līdzekļus, lai varētu rekonstruēt veco stadionu. Tā būs daudz pieticīgāka pārbūve nekā bija plānota projektā, kas paredzēja stadionu pārveidot tā, lai tas atbilstu visiem standartiem, lai tur rīkotu arī plašāka mēroga sacensības. Vēl viens būtisks projekts pašlaik ir procesā - Dobeles sākumskolas pārbūve un sporta zāles izbūve šai skolai.

- Runājot par mācību iestādēm, IZM nemitīgi atgādina pašvaldībām par vajadzību sakārtot skolu tīklu. Kāda situācija ir Dobeles novadā?

- Iespējams, nākotnē būs jāizskata atsevišķu lauku skolu liktenis, piemēram, tās pārveidojot par pamatskolu vai sākumskolu, ņemot vērā skolēnu skaitu. Taču pašlaik mēs gaidām konkrētus skolu reformas nosacījumus no IZM, tāpat vēl nav pilnīgas skaidrības par administratīvi teritoriālo reformu [ATR]. Līdz ar to mēs negribam pieņemt nekādus sasteigtus, pārsteidzīgus lēmumus.

- Kāds ir jūsu vērtējums par jauno sazīmēto Latvijas karti jeb ATR?

- Dobeles novads ir pašpietiekams, lai nodrošinātu visus iedzīvotājiem vajadzīgos pakalpojumus. Dobeles novadam šajā jautājumā ir neitrāla nostāja - mēs pazīstam Auces un Tērvetes novadu, kas no toreizējā Dobeles rajona atdalījās 2009. gadā. Ja liktenis būs lēmis mums atkal apvienoties, Dobeles novads to respektēs. Jautājums gan, vai Auces un Tērvetes novads to vēlas? Ja reforma un apvienošana notiks piespiedu kārtā, protams, būs negatīva reakcija, būs vajadzīgs daudz ilgāks laiks, lai sastrādātos. Piemēram, reformas rezultātā tiek apvienoti četri novadi: divi no tiem nodrošina brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 12. klasei, trešais - līdz 9. klasei, ceturtais vispār tikai sākumskolai. Kā šo brīvpusdienu jautājumu risināt pēc apvienošanas? Nodrošināt visiem? Tikai sākumskolai? Neapmierinātība būs neizbēgami. Uzskatu, ka ir jāievēro brīvprātības princips - apvienojas tie, kas vēlas. Vai arī reforma bija jāsāk ar maziem solīšiem, vispirms runājot ar tiem novadiem, kas neatbilst izvirzītajiem kritērijiem. Un reformā jau nav runa par pašvaldībām, bet iedzīvotāju labsajūtu - lai uzlabotu viņu dzīvi laukos, nevis mudinātu viņus no turienes doties prom.

- Latvijā svin valsts 101. dzimšanas dienu. Kā jubileja tiks atzīmēta jūsu pusē?

- 11. novembrī, atzīmējot Lāčplēša dienu, nolikām ziedus un sveces vairākās brīvības cīņu piemiņas vietās novada teritorijā: Dobeles pilsētas kapos, Virkus kapos, pie piemiņas plāksnes Bērzē, kā arī Īles nacionālo karavīru piemiņas vietā Zebrenes pagastā.

11. novembra vakarā Dobelē tradicionāli notika Gaismas gājiens, kā arī svinīgs piemiņas brīdis pie Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem veltītā Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa.

Savukārt 18. novembrī ziedus noliksim ne tikai pie minētā pieminekļa, bet arī pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa viņa dzimtajās mājās Pikšas. Pēcpusdienā notiks svinīgs apbalvošanas pasākums, kur tiks godināti vairāki dobelnieki, visbeidzot gaidāms koncerts un krāšņs salūts.

- Jūsu novēlējums iedzīvotājiem gaidāmajos svētkos?

- Lai katrs savā sirdī jūt lepnumu par savu valsti! Lai tā vienmēr būtu mūsu! Latvijas spēku un skaistumu veidojam mēs visi kopā!