Valmieras muzejs šogad atzīmēja 60 gadu jubileju. Kopš 2002. gada, kad tas nonāca pašvaldības pārziņā, muzeja kompleksa ēkas tiek pakāpeniski atjaunotas. Šobrīd rindā uz rekonstrukciju gaida senākā pilsētas būve – vecās aptiekas ēka, kurā bija izvietota daļa pastāvīgās ekspozīcijas, kas tagad nav pieejama. Taču tajā joprojām ir daudz ko redzēt – tostarp valsts simtgadei veltīto izstādi.
Valmieriešiem vēlme izveidot muzeju radusies jau 19. gadsimta 80. gados, kad skolotājs Voldemārs Dāvids Balodis vācis dažādas senlietas ar nodomu izveidot vēstures muzeju Valmieras Latviešu biedrībā. Vēlāk, 1938. gadā, pēc sabiedriskā darbinieka, vēstures pētnieka Hermaņa Enzeliņa iniciatīvas, nodibināja Tālavas senatnes pētīšanas biedrību un muzeju, bet 1944. gadā ēka Gaujas krastos nodega. Tagadējais muzejs savu vēsturi skaita no 1959. gada. Laika gaitā tas pakāpeniski pārņēmis savā pārziņā lielāko daļu ēku, kas atrodas Valmieras Livonijas pils teritorijā, par muzeja tapšanu stāsta tā direktore Iveta Blūma.
Pils, kuras teritorijā izvietojies muzejs, tapusi 13.-14. gadsimtā, bet sagrauta 16. gadsimtā Livonijas kara laikā. Patlaban apskatāmās drupas ir jaunākās pils atliekas. Sabrukušie mūri zviedru laikos apbērti ar granti, veidojot bastionu. Pēc tam, kad Valmieras mūra pils bija zaudējusi savas cietokšņa funkcijas, pili tās īpašnieks pārdeva pilsētniekiem apbūvei. Pils teritorijā tika uzcelta arī vecā aptieka, pilsētas vecākā Vārhūzena nams un apriņķa ārsta Valtera nams. Visas ēkas būvētas, vismaz daļēji izmantojot pils mūrus kā pamatus. «Valmieras mūra pils ar tās teritorijā esošajiem namiem - šobrīd ir mūsdienu Valmieras vēsturiskais centrs, tajā pašā laikā arī svarīga senās Hanzas pilsētas tēla sastāvdaļa,» uzsver muzeja direktore.
Daļa pils mūru konservēti 2002. gadā. Šodien viskritiskākā stāvoklī ir ziemeļrietumu korpuss. Īstenojot projektu Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos, notiks Valmieras mūra pils ziemeļu aizsargmūra un ziemeļrietumu daļas pagrabu atsegto mūru konservācija ar pagraba tīklojuma virskārtas nostiprināšanu, nodrošinot valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļa saglabāšanu un ilgtermiņa attīstību. Tiks uzcelts arī jauns apjoms - Valmieras pils kultūrvides centra ēka, izveidojot caurskatāma materiāla konstrukciju. Projekts dos iespēju ievērojami pilnveidot arī pils teritorijas infrastruktūru. «Pils saglabātās substances vidē un telpu ekspozīcija veidos vienotu stāstu par Valmieras pilsētas vēsturi un iedzīvotāju dzīvesveidu,» teic Iveta Blūma.
Muzeja kompleksa darbība koncentrēta astoņās celtnēs, kas tapušas no 18. gadsimta vidus līdz 21. gadsimta sākumam. Kopš muzejs ir Valmieras pilsētas pakļautībā, ēkas un teritorija pakāpeniski tiek atjaunotas. 2005. gadā uzcelts Izstāžu nams ar izstāžu telpām trīs stāvos. 2008. gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, renovēts Maršnera nams, kura cokolstāvā ierīkota pastāvīgā ekspozīcija par Valmieras pilsētas vēsturi no laikiem, kad teritoriju ap Valmieru sāka apdzīvot iedzīvotāji, līdz pat 18. gadsimtam. Pārējos ēkas stāvos izvietotas muzeja krājuma kolekcijas, kā arī muzeja krājuma lasītava. «Ekspozīcija par Valmieras senvēsturi apskatāma jaunākajā Valteru dzimtas namā, kas tika uzcelts 1906. gadā un nosaukts par godu tā projektētājam Karlam Ludvigam Maršneram. 2006. gadā veikta nama rekonstrukcija, pielāgojot to muzeja vajadzībā. Pastāvīgā ekspozīcija, izveidojot trīs dažādus stāstus, tika atklāta 2008. gadā,» skaidro muzeja direktore.
Jaunās ieceres saistās arī ar senāko ēku Valmieras pils teritorijā. Vecās aptiekas ēka celta 1735. gadā uz mūra pils drupām. Tā ir viena no trim līdz mūsdienām saglabātajām 18. gadsimta ēkām visā pilsētā. Te atradās pastāvīgās ekspozīcijas Teic man, Gauja, Valmieras stāstu divas daļas: Valmiera - apriņķa pilsēta (1783-1949) un Valmieras lauku teritorija, kuras šogad tika slēgtas. Līdz 19. gadsimta beigām vecā aptieka papildināta ar mūra un koka piebūvēm, pamazām izveidojot četru ēku kompleksu. 1912. gadā īpašumu nopirka Valmieras pilsēta. Aptieka turpināja darbu kā pirmā pašvaldības aptieka Baltijā līdz 1965. gadam un bija otra vecākā aptieka Latvijā. Daļa ēkas restaurēta 1995. gadā par novadnieka gleznotāja Rūdolfa Voldemāra Vītola novēlētajiem līdzekļiem. Šobrīd ēka jau faktiski slēgta, tā gatavojas rekonstrukcijai. Kopā ar jaunā apjoma celtni pilsdrupās te plānots izveidot Valmieras pils kultūrvides centra jauno ekspozīciju, piedāvājot apmeklētājiem izzināt, kā arī pašiem iesaistīties un apgūt dažādas prasmes.
Savulaik iepretim aptiekas ēkai tika uzslieta guļbaļķu ēka, ko izmantoja aptiekas zāļu kaltēšanai un glabāšanai. Līdz gada beigām tai vēl tiks veikti vairāki uzlabojumi, izbūvēta koka lietus ūdens notece, kā arī nomainītas abas durvis.
Muzeja nākotnes plāni saistās ar vēl vienu no muzeja ēkām, tā saukto Valtera namiņu. Tas vēsturiski veidojies uz vecākās pils daļas mūriem 18. gadsimta pēdējā ceturksnī. Māju cēlis Valmieras apriņķa ārsts Hermanis Valters. Turpmākajos gados tā piederējusi Valteru dzimtai līdz pat 1939. gadam, kad Valteri devās uz Vāciju. Pēc tam mājā ierīkoti īres dzīvokļi. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem Valteru dzimtas namus pakāpeniski pārņēma Valmieras muzejs. «Muzeja vīzija ir namu saglabāt kā Izstāžu nama piebūvi, izveidojot tur Kolekciju māju - Valteru namiņš. Pagaidām gan līdz realizācijai vēl būs jāpagaida,» norāda Iveta Blūma, piebilstot, ka blakus namiņam atrodas viena no muzeja pievienotajām vērtībām - Valterkalniņš, jau vairākus gadsimtus valmieriešu iecienīta pastaigu vieta.
Valmieras pilsētas pašvaldība no 2009. līdz 2011. gadam īstenoja projektu Vecpilsētas ainava pie Gaujas - Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija. Tā bija iespēja attīstīt vecpilsētu, atjaunojot 18. gadsimta beigu Valmieras panorāmas elementus, modernizēt un attīstīt muzeja infrastruktūru.
Projekta ietvaros ar EEZ finanšu instrumenta atbalstu tika veikta ne tikai divu Valmieras muzeja ēku Pilskalna ielā 2 renovēšana, bet izveidots arī ārstniecības un garšaugu dārzs un laivu piestātne uz Gaujas. No maija vidus līdz oktobra beigām no piestātnes, posmā starp Kazu krācēm un Dzelzs tiltu, kursē Gaujas tramvajs - peldlīdzeklis izklaides un ekskursiju braucieniem pa Gauju gida pavadībā. «Ideja par garšaugu un ārstniecisko augu dārza izveidošanu radās, apvienojot vairākus vēstures stāstus. Tradicionāli pie pilsētnieku mājām bija izveidoti dārzi, 18. gadsimta beigās tajos audzēja gan ēdiena gatavošanai, gan ārstniecībai izmantojamus augus. Valmieras pils iekšpagalmā vecās aptiekas vajadzībām arī bija ierīkots ārstniecības augu dārzs, iegūtās drogas un augus pārstrādāja aptiekas vajadzībām. Tika ņemts vērā, ka tas būs dārzs pie pilsētnieka 18.-19. gadsimta dzīvojamās mājas, kurā augu izvēlei pēc to ārstnieciskajām īpašībām jābūt apvienotai ar virtuves dārza un dekoratīvā dārza funkcijām minētajā laika periodā,» norāda Iveta Blūma. Par dārzu, kurā aug ap 150 ārstniecības augu un garšaugu, sagatavota arī rokasgrāmata - par tur esošo augu audzēšanu, kopšanu, saglabāšanu ziemas periodā, atjaunošanu un pavairošanu. Dārza un rokasgrāmatas autore ir farmācijas zinātņu doktore Vija Eniņa.