Divās Daugavpils peldvietās Stropu ezerā konstatētas enterovīrusu infekcijas, kas ir viens no serozā meningīta saslimšanas cēloņiem, informē Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC).
Šīs infekcijas klātbūtne konstatēta Daugavpils Stropu ezera pludmalē "Stropu vilnis" un Glābšanas stacijā, taču LIC uzsver, ka iepriekšējā pārbaudē, kas notika jūlija beigās, šīs infekcijas klātbūtne minētajās vietās netika konstatēta.
Piesārņojuma avots nav noteikts, bet epidemiologi pieļauj iespēju, ka enterovīrusu nokļūšana peldūdeņos ir saistīta ar spēcīgajiem negaisiem, kas nesen skāra arī Latgales reģionu.
Speciālisti aicina iedzīvotājus izvairīties no peldēšanās minētājās peldvietās, lai neradītu draudus savai veselībai.
Atkārtoti peldūdeņu paraugi Daugavpilī tiks ņemti nākamajā nedēļā.
Tāpat LIC informē, ka, pēc jaunākajiem datiem, ar meningītu Latgales reģionā šogad inficējušies 146 cilvēki, no kuriem lielākā daļa - 77 cilvēki - Daugavpilī.
Tāpat 20 saslimušie ir Ilūkstes novadā, 18 Daugavpils novadā, 21 Krāslavas novadā, trīs Aglonas novadā, divi Kārsavas novadā un pa vienam Rēzeknes un Dagdas novadā.
Lielākā daļa saslimušo ar serozo meningītu Latgalē inficējušies gan kontaktu ceļā, gan gaisa pilienu ceļā, kas ir raksturīgs enterovīrusu infekcijai.
Enterovīrusu dabiskā dzīvesvieta ir cilvēka zarnu trakts. Infekcijas avots ir slimnieks vai arī cilvēks, kurš vīrusu pārnēsā, bet slimības pazīmes neuzrāda.
Iepriekšējais serozā meningīta uzliesmojums Latvijā bija reģistrēts pirms četriem gadiem, kad laika posmā no augusta līdz novembrim ar serozo meningītu bija saslimuši vairāk nekā 500 iedzīvotāju. Toreiz enterovīrusu infekcija izplatījās galvenokārt Daugavpils un Rēzeknes reģionā.
Serozais meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums, ko izraisa dažādi vīrusi, slimība pārsvarā izplatās savstarpējo kontaktu un gaisa pilienu ceļā. Ar to var inficēties, sasveicinoties ar slimo personu vai inficēto personu, kā arī satverot kādu priekšmetu, kuru ņēmusi rokās inficētā persona. Iespējams inficēties, arī lietojot uzturā piesārņotus pārtikas produktus.
Saslimšanas gadījumos novērojama paaugstināta ķermeņa temperatūra - līdz 39 grādiem un vairāk -, stipras galvassāpes, miega traucējumi, ēstgribas zudums, sejas ādas un kakla apsārtums, nespēks, bieži ir slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā.
Lai izvairītos no saslimšanas, infektologi iesaka stingri ievērot roku higiēnu, uzturā lietot tikai vārītu vai fasētu ūdeni, kā arī atgādina, ka peldēties ieteicams oficiālās peldvietās, kuras tiek pārbaudītas. Ja peldvietās, kas nav noteiktas kā oficiālās peldvietas, iedzīvotāji pamana putas, atkritumus, naftas produktu plēvi, zilaļģu vai zaļaļģu masveida savairošanos vai ja šo peldvietu tuvumā mīt liels skaits ūdens putnu, vai ja peldvietu tuvumā ir notekūdeņi, tad šādas ūdenstilpnes vēlams peldēm neizmantot.