Valsts sociālās aprūpes centra Latgale un Labklājības ministrijas arguments, kāpēc jāslēdz sociālās aprūpes centrs Lubāna personām ar garīga rakstura traucējumiem, ir krāsns apkure.
Pansionāta iemītniekiem ir pieeja apkures krāsnīm, kas rada paaugstinātu ugunsbīstamību, paziņojumā raksta ministrija. Tomēr to, ka ēka Vecumos ir celta 19. gadsimta beigās un ka tajā ir krāsns apkure, ikviens zināja arī pirms gada, kad uz šo ēku tika pārcelti iemītnieki no cita centra, kā arī pirms desmitiem gadu, kad vispār Vecumos darbu uzsāka pansionāts.
Neatkarīgā rakstīja, ka valsts sociālās aprūpes centra Latgale filiālei Lubāna vēl pirms pusotra gada bija divas atrašanās vietas - Madonas novadā Rupsalā, bet otra - Lubānas novadā Vecumos. Rupsalas pansionātu slēdza 2018. gada sākumā tehnisku iemeslu dēļ un sākotnēji ar paskaidrojumu, ka tas tiek slēgts uz remonta laiku, savukārt par centra slēgšanu Vecumos paziņots oktobra sākumā, aicinot pansionāta iemītnieku radus izvēlēties citu aprūpes centru. Sarunā ar Neatkarīgo Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš sociālās aprūpes centra slēgšanu nenoliedz un atklāj, ka ministrijā vērsusies valsts sociālās aprūpes centra Latgale (šis centrs apvieno vairākus Latgalē un Zemgalē esošus valsts pakļautībā strādājošus centrus) direktore ar priekšlikumu par centra Lubāna darbības izbeigšanu. «Viņa paskaidroja, ka risku iestādes drošībai rada krāsns apkure,» stāsta A. Dūdiņš. «Ēka celta 1892. gadā, tā jārenovē, lai būtu droša klientiem, un, lai to visu sakārtotu, ir nepieciešami ap 400 000 eiro.» Tātad galvenais iemesls ir ēkas neatbilstošais tehniskais stāvoklis, tomēr tad jāuzdod jautājums - kā uz šo namu pirms vairāk nekā gada varēja pārcelt cilvēkus no cita pansionāta, ja, kā uzsver ministrija, no kontrolējošām iestādēm vairākkārt saņemti brīdinājumi? Atbildes uz šo jautājumu nav. Otrkārt, Rupsalā, kur vēl līdz 2018. gadam dzīvoja arī daļa no centra Lubāna cilvēkiem, ēku pašvaldība izremontēja, jo bija vienošanās, ka pēc remonta tajā atgriezīsies sociālās aprūpes centrs.
Tikmēr publisku paziņojumu Labklājības ministrija par pansionāta Lubāna slēgšanu izplatīja tikai vakar, un šodien labklājības ministre tiekas ar Lubānas novada domes vadību, lai pārrunātu iespējas par turpmāko sociālo pakalpojumu attīstību novadā. Paziņojumā ministrija raksta: jautājums par Lubānas darbības izbeigšanu ir skatāms arī deinstitucionalizācijas kontekstā, kas paredz, ka līdz 2023. gadam, līdz ar sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidi pašvaldībās, par 1000 vietām tiek samazināts kopējais šo centru iemītnieku skaits. Deinstitucionalizāciju piemin arī A. Dūdiņš - divas trešdaļas no aprūpes centra klientiem ir ar pirmo un otro aprūpes līmeni, kas teorētiski nozīmē to, ka viņiem būtu jādzīvo ārpus institūcijām. Trim aprūpes centra Lubāna klientiem jau ir uzsākta sagatavošana patstāvīgai dzīvei ārpus institūcijas. Tāpēc ir aktuāli arī šie jautājumi, uz ko jāatbild Labklājības ministrijai, proti, kāpēc šie cilvēki tomēr no maza centra ar 30 vietām jāpārvieto atkal uz jaunu centru - visticamāk, daudz lielāku centru, lai pēc tam atsāktu mācības «kā dzīvot patstāvīgi»?