Ņem vērā! No decembra vilcieni vairs neapstāsies 8 stacijās

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

No decembra vilcieni vairs neapstāsies stacijās "Dendrārijs", "Ozolsala", "Baltezers", "Silciems", "Bāle", "Brenguļi", "Seda" un "Saule", kurās vidēji viena vilciena reisā tiek apkalpoti 0,2 līdz 2,6 pasažieri, šodien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone informēja, ka jaunie vilcienu kustības saraksti stāsies spēkā šā gada decembrī. Līdz ar izmaiņām dzelzceļa pārvadājumos, gaidāmi grozījumi arī reģionālo autobusu maršrutos, lai iedzīvotājiem arī turpmāk tiktu nodrošināti sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Decembrī, kad stāsies spēkā AS "Pasažieru vilciens" jaunie kustības saraksti, Krustpils virzienā vilcieni vairs neapstāsies pieturā "Dendrārijs" (Skrīveru novadā) un "Ozolsala" (Krustpils novadā), bet Valgas virzienā - pieturvietā "Baltezers" (Ādažu novadā), "Silciems" (Inčukalna novadā), "Bāle" (Beverīnas novadā), "Brenguļi" (Beverīnas novadā), "Seda" (Strenču novadā) un "Saule" (Valkas novadā). Sešās no minētajām astoņām pieturvietām vidējais apkalpoto pasažieru skaits vilciena reisā ir mazāks par vienu - no 0,2 līdz 0,7, bet pārējās divās vidējais pasažieru skaits ir 1,8 un 2,6.

Katra apstāšanās, durvju atvēršana, gaidīšanas laiks un kustības atsākšana pagarina reisa izpildes laiku: elektrovilciena gadījumā tās ir aptuveni 1,5 minūtes, bet dīzeļvilciena - aptuveni trīs minūtes. Tāpat katra apstāšanās reize rada papildu izmaksas -elektrovilcienam izmaksas, kas saistītas tikai ar elektroenerģijas patēriņu un darbaspēku, ir aptuveni 2,56 eiro vienai apstāšanās reizei, bet dīzeļvilcienam dīzeļdegvielas un darba samaksas izmaksas ir aptuveni 4,18 eiro. Papildus šīm izmaksām ir arī infrastruktūras izmantošanas izmaksas par katru apstāšanās reizi.

Plone norādīja, ka jautājums par apstāšanos pieturvietās ar nelielu pasažieru apgrozījumu vienmēr būs dilemma - no vienas puses, ir jārēķinās ar tiem dažiem iedzīvotājiem un viņu vajadzībām, kuri izmanto vilcienu satiksmi, bet, no otras puses, lielākais pasažieru īpatsvars vēlas galamērķī nokļūt ātrāk, neapstājoties pieturās, kurās tikpat kā neviens neiekāpj un neizkāpj. Turklāt vilciens ir transportlīdzeklis, kas paredzēts lielas iedzīvotāju masas pārvadāšanai, nodrošinot iespējami ātrus un ērtus pārvadājumus.

Kopējā valsts politika paredz to, ka dzelzceļa pārvadājumiem ir jābūt sabiedriskā transporta mugurkaulam, bet autobusiem jāpapildina šie pārvadājumi. Tādējādi vietās, kur vilciens vairs neapstāsies zemā pieprasījuma dēļ, iedzīvotājiem tiks nodrošināti autobusu pārvadājumi. Šobrīd Autotransporta direkcija izstrādā jaunos autobusu maršrutu kustības sarakstus - tiek vērtēta iespēja atklāt papildu reisus atsevišķos maršrutos, mainīt dažu maršrutu shēmu, iekļaut papildu pieturas, kurās uzņemt un izlaist pasažierus, kā arī nepieciešamības gadījumā mainīt autobusa kursēšanas grafiku.

Tiklīdz jaunie vilcienu un autobusu maršrutu kustības saraksti tiks izstrādāti, Autotransporta direkcija un "Pasažieru vilciens" informēs iedzīvotājus par izmaiņām.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta - pasažieru pārvadājumu ar autobusu un vilcienu - plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

 

Rīgas namu pārvaldnieks