LPS priekšsēdētājs: Nākamgad var būtiski pasliktināties dzīves līmenis reģionos

 
©Pixabay

Samazinot finansējumu pašvaldībām, nākamgad būtiski pasliktināsies iedzīvotāju dzīves līmenis reģionos, sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņš norādīja, ka, veidojot valsts budžetu, vajadzētu ievērot principu, ja valstī uzlabojas finanšu rādītāji, tad arī pašvaldībās iedzīvotāji redz, ka dzīves līmenis paaugstinās, savukārt, ja valstī kāda iemesla dēļ finanšu situācija pasliktinās, tad to sajūt arī iedzīvotāji pašvaldībās.

Kaminskis pieļāva iespēju rosināt valdībai samazināt pašvaldībām noteiktās funkcijas, ja tām tiek samazināts finansējums.

LPS priekšsēdētājs pauda bažas arī par to, ka pašvaldībām ir samazinātas iespējas aizņemties, kā rezultātā pasliktināsies uzņēmējdarbība reģionos un samazināsies iekasējamo nodokļu apjoms.

Viņš teica, ka rīt, 4.oktobrī, valdība ārkārtas sēdē elektroniski saskaņos Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) un LPS domstarpību un vienošanās protokolu, lai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 7.oktobrī, plkst.15 notiekošajā LPS domes sēdē varētu informēt pašvaldību vadītājus par vienošanās protokola saturu.

LETA jau ziņoja, ka FM rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdei aptaujas kārtībā iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Tomēr Ministru kabineta viedoklī pausts, ka pašvaldībām tiks nodrošināts stabils, reģionālā dalījumā sabalansēts finansējums, paredzot, ka speciālā dotācija 2020., 2021. un 2022.gadā nebūs mazāka par 148 060 368 eiro pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 80% un 20%.

Vienlaikus puses panākušas vienošanos, ka ieņēmumi no IIN pašvaldību budžetos 2020.gadā varētu būt 1,41 miljards eiro.

Tāpat puses panākušas vienošanos, ka pašvaldībām tiks garantēti IIN ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes, ievērojot šādu sadalījumu pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī 22%, otrajā ceturksnī - 24%, trešajā ceturksnī - 26%, bet ceturtajā ceturksnī - 28%.

Vienlaikus LPS paudusi vēlmi paredzēt, ka 2020.gadā un turpmāk ienākumi no azartspēļu nodokļa vismaz 25% apmērā tiktu ieskaitīti tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Tomēr FM uzskata, ka no azartspēļu nodokļa 90% ieņēmumu tiktu novirzīti valsts budžetā, bet pašvaldību - 10%.

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele aģentūrai LETA sacīja, ka, pēc savienības aprēķiniem, valsts šogad pašvaldībām piedāvā atvēlēt vien 18,8% no kopējiem budžeta ieņēmumiem.

Šis aprēķins tiek veikts salīdzinot pašvaldību un kopējos valsts nodokļu ieņēmumus. "Formula ir - nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetā pret ieņēmumiem kopējā budžetā, mīnus sociālās iemaksas par veselības apdrošināšanu. No pašvaldībām masveidā tiek atņemti ieņēmumi no, piemēram, Dabas resursu nodokļa un Azartspēļu nodokļiem un tiek pārlikti par labu valsts budžetam, kā rezultātā mainās proporcijas," skaidroja Ūbele.

Atbilstoši izmaiņām, piemēram, Dabas resursu nodokļa likumā, pašvaldības turpmākajos gados zaudēs aptuveni piecus miljonus eiro ik gadu.

"2020.gadā nevienai pašvaldībai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nav mazāki izlīdzinātie ieņēmumi. Attiecībā uz turpmākajiem gadiem FM veiks aprēķinus, ņemot vērā plānotās reformas, un sagatavos priekšlikumus sabalansētam finansējuma sadalījumam reģionālā griezumā," norādīts valdības viedoklī.

Runājot par pašvaldību iespējām aizņemties, LPS pauda nepieciešamību paredzēt, ka izglītības infrastruktūras projektu īstenošanai pašvaldības budžeta līdzfinansējums nav lielāks par 10%, bet pārējiem projektiem - nav lielāks 25%.

Tāpat ar LPS panākta vienošanās, ka speciālā dotācija būs 148 060 368 eiro apmērā, kura tiek pievienota valsts budžeta dotācijai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Tāpat paredzēta dotācija par personu, kura ievietota sociālās aprūpes centrā līdz 1998.gada 1.janvārim, 5520 eiro apmērā jeb 460 eiro mēnesī.

No protokola projekta arī izriet, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās un 2020.gada valsts budžeta paketē iekļaus grozījumus Izglītības likumā, kas uzliks par pienākumu pašvaldībām piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī privātā izglītības iestāde ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, spēkā stāšanās laiku par vienu gadu.

Tāpat puses panākušas vienošanos, ka no 2020.gada 1.janvāra garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 eiro mēnesī.

Vienošanās arī panākta par to, ka 2020.gadā dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai plānota 61,6 miljonu eiro apmērā. Ja zaudējumu apmērs pārsniegs plānoto finansējumu, tiks meklēti finanšu resursi zaudējumu kompensēšanai.

Kopumā no protokola projekta izriet, ka 2020.gadā pašvaldību pārējo nodokļu, nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem būs 390,74 miljoni eiro, mērķdotācija pašvaldībām plānota 382,7 miljonu eiro apmērā, bet dotācija pašvaldībām - 184,54 miljonu eiro apmērā.