Vīns no arbūziem - tik netipisku dzērienu nolēmuši darīt Latvijas ziemeļos Naukšēnos. Tur šonedēļ novākta arī pašu audzēto arbūzu vēlās šķirnes raža, kas jau sākusi ceļu uz raudzēšanu, vēsta LNT Ziņas. Līdz šim raudzēto dzērienu darinātāji jau daudzviet Latvijā izcēlušies ar inovatīvu garšu meklējumiem.
"Naukšēnu vīna darītavas" saimnieks Jānis Baunis savā bioloģiski sertificētājā saimniecībā pirmo reizi nepilnā hektārā izaudzējis arbūzus, lai no tiem kā paši pirmie Latvijā komerciālam nolūkam gatavotu arbūzu vīnu, - vēsta LNT Ziņas. No lauka savāktie arbūzi uzreiz tiek nogādāti sarkanā mīkstuma izgrebšanai.
"Katrai vīna darītavai ir liels gods savos dārzos izaudzēt augļus un ogas, lai pēc tam to pārstrādātu vīnā un raudzētajos dzērienos," ar lepnumu par ražu saka "Naukšēnu vīna darītavas" saimnieks Jānis Baunis.
Naukšēniešiem, kas iepriekšējos gados pat divas reizes atzīti par Latvijas labākajiem vīna darītājiem, tagad pievērsties arbūziem motivējusi iepriekš Baltijas līmenī saņemtā balva par inovatīvo garšu - piparkūku sidrs. Te cer, ka arī eksperimentālais arbūzu deserta vīns atnesīs kādu atzinību.
"Pašizaudzētie arbūzi visi ir tik saldi, tik sulīgi," grebjot lielās ogas, vērtē "Naukšēnu vīna darītavas" saimnieka sieva Diāna Baune. Viņa uzsver: "Eksperiments vispirms jau bija audzēšana, bet, ņemot vērā, cik labi tas viss ir sanācis un cik daudz ir izauguši, mēs plānojam arī to turpmāk to darīt."
Citviet pasaulē vīns no arbūziem jau ir gatavots gadu desmitiem ilgi, un iesācēji ar pirmo mēģinājumu bieži kļūdoties. Naukšēnos gan nebaidās iet paši savu tehnoloģisko ceļu kā līdz šim jau gatavojuši, piemēram, dārza ogu raudzētos dzērienus. Taču ātrāk par vīnu gatavs būšot arbūzu uzlējums jeb sagrieztiem arbūziem pārliets destilāts. "Izvilks visas tās smaržas un garšas. Pēc filtrēsim un pildīsim pudelēs. Arbūzu uzlējums būs virs 20 grādiem stiprs alkoholiskais dzēriens," precizē Jānis Baunis.
Salīdzinot ar citiem Bauņu saimniecībā audzētajiem augļiem un ogām, arbūzu skaits ir tik ierobežots, ka saražotā vīna partija būšot tiešām ierobežotā skaitā.
Ja 2015.gadā Latvijā darbojās 54 mazās vīna un raudzēto dzērienu darītavas, tad šobrīd tās ir 89, - liecina Valsts Ieņēmuma dienesta izsniegto licenču skaits.
"Mēs esam strādājuši pie tā, lai samazinātu administratīvo slogu mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, jo vienkāršāk ir noformēt licence un nevajag elektroniskos kases apparatus. Likumā gan ir prasība, lai šiem ģimenes uzņēmumiem piederētu pašiem savi izejvielu dārzi," situāciju tirgū LNT Ziņām skaidroja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.
Šogad teju pusei, 43 mazajām darītavām, saražotais apjoms nepārsniedz vienu tūkstoti litra, jo tas ir lauku tūrisma degustāciju un tirdziņu līmenī. Pārējās 46 šogad ražos līdz atļautajiem griestiem - 15 tūkstošiem litru. Valsts budžeta ieņēmumi no mazo alkoholisko dzērienu darītavu akcīzes nodokļa, piemēram, 2018.gadā nebija lieli - par Latvijā audzēto vīnogu vīnu 1463 eiro, bet par vīnu un sidru, kas ražots no augļiem un dažādām ogām, 89 396 eiro. Par pašbrūvētajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nodokļos nomaksāti 50 768 eiro.
Taču, lai būtu vispār ko ražot, tieši tagad Latvijas mazajās darītavās ir sācies darbīgākais laiks. Arī Naukšēnos, kad raudzēšanai būs ielikts arbūzu vīns, ķersies klāt paradīzes ābolu vākšanas talkai vīna un sidra gatavošanai.