Skandalozā saslimšana Siguldā: inficēšanās avots joprojām nezināms

 
SVARĪGI ZINĀT. Visiem cilvēkiem un dzīvniekiem zarnās ir baktērijas, ko sauc par Escherichia coli (E. coli) jeb zarnu nūjiņu; tās ir daļa no normālās baktēriju floras un parasti nekaitīgas. Tomēr ir īpaši E. coli celmi, kas spēj veidot toksīnus (indīgas vielas) un izraisīt nopietnu slimību. ©CHINE NOUVELLE/SIPA/ SCANPIX/LETA

Noskaidrot smagās inficēšanās ar šiga toksīnu veidojošās E. coli (zarnu nūjiņas) precīzus uzliesmojuma iemeslus Siguldā būs sarežģīti, un epidemiologiem, pārtikas drošības ekspertiem nāksies krietni papūlēties, lai atrastu visus saslimušos vienojošu infekcijas perēkli. Tomēr pašlaik ir noskaidrots, ka infekcijas avots, visticamāk, nav arbūzi, tāpat epidemiologi apšauba, vai infekcija iegūta tieši bērnudārzā, jo vismaz viens no mazuļiem bērnudārzu nemaz nav apmeklējis.

Pasaules pieredze liecina, ka E. coli izraisītāju nereti izdodas atklāt pēc vairāku mēnešu izmeklēšanas, piemēram, plaši izskanējušajā skandālā Vācijā, kur ar šo zarnu infekciju saslima daudz cilvēku, atrast infekcijas avotu izdevās tikai pēc četriem mēnešiem, un tas izrādījās no Ēģiptes ievesti dīgsti, kas bija pievienoti zaļo salātu maisījumiem.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik laboratoriski šiga toksīnu veidojošā E. Coli jeb zarnu nūjiņa apstiprināta trim bērniem un, visticamāk, analīzes būs pozitīvas arī ceturtā saslimušā bērna gadījumā. Visi trīs bērni atrodas slimnīcā, un viņu stāvoklis ir stabils. Kopumā saslimuši ar zarnu infekciju ir 19 bērni un četri pieaugušie - visi pirmsskolas iestāžu darbinieki, taču slimība nav apstiprināta ar laboratoriskām analīzēm. Šī zarnu nūjiņa, ar ko inficējušies bērni, ir viens no E. coli veidiem un ir bīstama tieši ar to, ka veido šo šiga toksīnu, kas ir inde. Kopumā slimnīcā ievietoti septiņi bērni un viens pieaugušais. Smaga infekcijas komplikācija - hemolītiski urēmiskais sindroms - konstatēts četriem bērniem.

Zarnu nūjiņas avots ir liellopi. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā inficētu pārtiku (nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, nemazgātus vai neapstrādātus augļus vai dārzeņus). Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku, jo slimnieks vai baktēriju nēsātājs, neievērojot personisko higiēnu, ar infekcijas slimības izraisītājiem var piesārņot ūdeni, pārtiku, apkārtējās vides priekšmetus.

«Epidemioloģiskas izmeklēšanas laikā esam veikuši slimo bērnu vecāku aptauju, apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādes, saņēmām informāciju par ēdienkartēm,» stāsta J. Perevoščikovs. Laboratoriskajai testēšanai paņemti vides un ūdens paraugi, un pirmā informācija liecina, ka ar ūdeni viss ir kārtībā. Uzrunāti arī visi Siguldā un Siguldas novadā praktizējošie ģimenes ārsti, lai veiktu pastiprinātu pacientu uzraudzību - vai gadījumā kādam nav zarnu infekcijas simptomi, tāpat laboratoriski jāizmeklē pacienti, kuriem šādi simptomi bijuši kopš septembra sākuma. Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija lūgta veikt visu klīnisko paraugu izmeklēšanu no Siguldas un Siguldas novada pacientiem neatliekamā režīmā un operatīvi ziņot par rezultātiem. Pašlaik zarnu infekcijas simptomi konstatēti bērniem un darbiniekiem piecās Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, bet apstiprinātie E. coli infekcijas gadījumi konstatēti trijās. Vismaz viens bērns, kuram atklāti zarnu infekcijas simptomi, nav apmeklējis pirmskolas izglītības iestādi.

Sākotnēji izskanēja versija, ka bērni varētu būt inficējušies, lietojot uzturā arbūzus (zarnu nūjiņas var atrasties uz augļiem un dārzeņiem un nonākt organismā, ja tie netiek kārtīgi nomazgāti). Epidemiologi patiešām sākotnēji to pieļāva kā infekcijas avotu, jo pirmo zināmo un smagi saslimušo mazuļu mātes atbildējušas, ka uzturā lietots arbūzs. Pirkts veikalā, ne bērnudārzā. Taču pašlaik tā netiek uzturēta kā galvenā versija. J. Perevoščikovs sacīja, ka vēlreiz tiks aptaujāti visi vecāki, jo, iespējams, kāds atcerēsies vēl kādu pārtikas produktu. Tomēr, kā atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis, pašlaik ir grūti prognozēt, vai un kad izdosies atrast infekcijas avotu. Pārbaudīti ir arī bērnudārzu pārtikas bloki, kur nav atklāti pārkāpumi, tomēr pārbaudes vēl turpinās. Tāpat dienests pārbauda arī pārtikas uzņēmumus, kuri piegādā bērnudārziem svaigus dārzeņus un augļus.

«Pasaules pieredze liecina, ka infekcijas avota atklāšanai varētu būt nepieciešami mēneši, piemēram, kad 2011. gadā E. coli uzliesmoja Vācijā, bija aizdomas gan par gurķiem, gan salātiem, taču pēc četru mēnešu izmeklēšanas atklāja, ka zarnu nūjiņas bijušas sēklās, kas audzētas Ēģiptē un importētas Vācijā, no kurām diedzētie dīgsti bija zaļo salātu sastāvā un bija jau inficēti ar zarnu nūjiņu,» stāsta J. Perevoščikovs. Islandē bija uzliesmojums pēc tam, kad vienas klases bērni viesojās fermā un ēda tur produkciju. Pārbaudot fermu, atklājās, ka infekcija ir tieši fermā. Japānā bija uzliesmojums, kad saslima 7000 cilvēki, infekciju atklāja viena pārtikas ražotāja produktos. Tomēr Latvijā pašlaik starp bērniem, kuriem laboratoriski konstatēta infekcija, nav atrasts kopsaucējs, piemēram, nedzīvo tuvumā, nav iepirkušies vienos un tajos pašos veikalos, arī bērnudārzi ir dažādi. Ja infekcijas avots joprojām būtu aktīvs, tad, visticamāk, slimnīcā vai pie ārsta nonāktu vēl vairāk saslimušo, secina epidemiologi, tāpēc visas atbildīgās iestādes rūpīgi seko informācijai. Latvijā desmitiem gadu nav bijis neviens E. coli uzliesmojums.