Daugavpils lems par izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības

 
©Vladislavs Proškins/F64

Ceturtdien, 12.septembrī, Daugavpils dome lems par izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS),  informēja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš klāstīja, ka katru gadu pašvaldība pārskaita LPS 70 000 līdz 80 000 eiro, un pašlaik domes priekšsēdētājs neredzot nevienu argumentu, lai pilsēta turpinātu darboties šajā organizācijā.

"Teikšu atklāti - LPS pārstāv un apkalpo šauras intereses, bet nekādi ne visu iedzīvotāju, visu pašvaldību, vai pat Latgales prioritātes. Ir acīmredzami, ka netiek atbalstīta Latgales ekonomiskās zonas attīstība, haotiska ir pozīcija saistībā ar administratīvi-teritoriālo reformu, nevēlēšanās samazināt pašvaldību deputātu skaitu, nespēja pat bērnu pusdienas skolās aizstāvēt," lēmumu par izstāšanos pamatoja Elksniņš.

Viņš arī uzsvēra, ka situācijā, kad kuluāros cīņa par valsts finansējumu notiek pēc principa "katrs pats par sevi", darīs to atklāti pats.

"Šos 70-80 tūkstošus eiro gadā mēs ar lielu prieku tērēsim kādam ducim bērnu laukumu," piebilda pilsētas mērs.

Lēmums konceptuāli esot atbalstīts no citiem deputātiem, bet apstiprināt to plānots ceturtdien.

Elksniņš neslēpa, ka pašvaldība izvērtē dalību arī citās organizācijās, piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, jo arī tai "ir jautājumi".

LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno novadu un republikas pilsētu pašvaldības. LPS biedri ir visas 119 Latvijas pašvaldības - deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2012.gadā no LPS bija izstājusies Krāslavas novada pašvaldība, taču pēc pieciem gadiem tā organizācijā iestājusies atkal.

 

Abonē