Pēc Rēzeknes gadījuma ārstiem reģionos piedāvās attālinātas konsultācijas ar Rīgas speciālistiem

Lai risinātu tādus gadījumus kā Rēzeknē, kur vietējais mediķis Georgijs Tihonovs nav spējis pacientei diagnozticēt insultu, iecerēts ārstiem reģionos sākt piedāvāt attālinātas konsultācijas, lai viņi režīmā 24/7 varētu lūgt padomu speciālistiem Rīgā, šorīt LTV "Rīta panorāmā" stāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre stāstīja, ka insulta vienībās ticis veikts audits, kura rezultāti bijuši viduvēji, bet tagad, acīmredzot, būšot jāveic pēcaudits, lai vēlreiz izvērtētu situāciju.

Viņķele vērtēja, ka šis gadījums apliecina, ka ir problēmas ar medicīnas speciālistu pieejamību reģionos. Šādiem ārstiem, par kuriem ir saņemtas vairākas sūdzības, nebūtu jāstrādā, bet slimnīcai citi neesot pieejami.

Politiķe atzina, ka aktuāla problēma ir arī aptieku pieejamība reģionos. Šajā jomā tiekot domāts, piemēram, par mobilajiem aptieku busiņiem vai zāļu piegādi līdz ģimenes ārstiem.

Kā ziņots, pilsētas pašvaldībai piederošā Rēzeknes slimnīca uz pārbaudes laiku no amata atstādinājusi ārstu Tihonovu, jo viņa rīcība, sniedzot palīdzību pacientei ar iespējumu insultu, bijusi neprofesionāla, aģentūra LETA uzzināja SIA "Rēzeknes slimnīca". Paralēli tiesā tiek skatīta krimināllieta pret Tihonovu, kuru apsūdz saistībā ar kāda sirmgalvja nāvi.

Tagad slimnīcā sākta pārbaude, jo par pagājušajā nedēļā notikušo un ārsta attieksmi, neuzņemot slimnīcā pacienti ar iespējamu insultu, sociālajos tīklos sūdzējusies kādas pacientes meita. Slimnīcas valde paziņojusi, ka, izskatot gadījumu par ārsta atteikumu pacienti ar iespējamu insultu stacionēt Rēzeknes slimnīcā, uzskata speciālista rīcību un komunikāciju ar pacientes radiniekiem par neprofesionālu.

"Rēzeknes slimnīcā pacientei operatīvi tika veikts datortomogrāfijas izmeklējums. Pat, ja akūta insulta aina uz atkārtoto insultu fona nebija pārliecinoši redzama, Tihonova pienākums bija pieaicināt slimnīcā dežurējošo neirologu precīzas diagnozes noteikšanai un stacionēt pacienti veselības stāvokļa monitoringam. Slimnīcas valdes izveidotā komisija rūpīgi izvērtēs minēto gadījumu. Pašlaik valde ir pieņēmusi lēmumu atstādināt Tihonovu no amata pienākumu pildīšanas," informēja ārstniecības iestādē.

Situācija ar pašu mediķi gan nav pārrunāta, jo viņš esot saslimis, aģentūru LETA informēja iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Sondore-Strode.

Vienlaikus, komentējot pārmetumiem slimnīcas valdei par nepietiekami stingru rīcību attiecībā uz Tihonovu iepriekš, valde uzsvēra, ka tiesvedība par iepriekšējo ārsta iespējamo neprofesionālo darbību ilgst no 2015.gada, bet joprojām ir bez rezultātiem. Turklāt Latvijas Ārstu biedrība, izvērtējot pieejamo informāciju, 2016.gadā ir resertificējusi Tihonovu internista pamatspecialitātē, apliecinot viņa kvalifikāciju.

Rēzeknes pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs aģentūrai LETA atzina, ka pašvaldība atbalsta Tihonova atstādināšanu. Viņš arī uzsvēra, ka vēl jāsagaida Veselības inspekcijas atzinums par pēdējo gadījumu, kā arī joprojām tiek gaidīts tiesas spriedums krimināllietā, taču jebkurā gadījumā pašvaldība atbalsta darba attiecību pārtraukšanu ar ārstu.

Kā aģentūrai LETA norādīja Veselības inspekcijas pārstāve Maira Kalniņa, inspekcijas speciālisti tiksies ar Rēzeknes slimnīcas valdi, lai izvērtētu Rēzeknes slimnīcas darba organizāciju, iepazītos ar dokumentāciju un saņemtu skaidrojumu no konkrētā ārsta.

Jau vēstīts, ka pie iepriekš Tihonovs saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 138.panta 2.daļas - par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšanu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par iemeslu cietušā nāvei.

Par šādu likumpārkāpumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Prokuratūra iepriekš ziņoja, ka 2015.gada 14.martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru. Dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts.

Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.

Tā paša gada 22.maijā policija sāka kriminālprocesu. 2016.gada 28.novembrī policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Cietušie pārsūdzēja policijas lēmumu uzraugošajam prokuroram, vēlāk arī amatā augstākam prokuroram. Viņu sūdzība tika noraidīta.

Vēlāk cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā, un Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka tās ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs.

Virsprokurors pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par tā izbeigšanu.

"Gan procesa virzītājas inspektores, gan prokuroru secinājums par to, ka ārsta darbībās nav konstatējama cēloņsakarība ar cietušā nāves iestāšanos, ir acīmredzami kļūdains, izdarīts nepareizi, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus un nepareizi izprotot un interpretējot pierādīšanas priekšmeta būtību konkrētajā kriminālprocesā, ko nozīmē cēloņsakarība noziedzīgā nodarījumā par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu," norāda Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors.

Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.

Saistībā ar konkrēto gadījumu Rēzeknes slimnīcas komisija pauda, ka Tihonovs nepareizi uztvēra pacienta veselības stāvokli. Rīgas Austrumu slimnīcas kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Minētā diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos.

Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.