Pēdējā desmitgadē Latvijas lauku reģioni un nelielās pilsētas zaudē cilvēkus – to skaits samazinās vairāku apstākļu ietekmē, tostarp iekšējās migrācijas dēļ, kad cilvēki labāka darba meklējumos dodas Rīgas vai citu lielo pilsētu virzienā. Vai tiešām lielpilsētās dzīve ir labāka, kādi ir mazpilsētu plusi un mīnusi, kā motivēt iedzīvotājus atgriezties dzimtajā pusē? Par to saruna ar Limbažu novada pašvaldības vadītāju Didzi Zemmeru.
- Nav jau noslēpums, ka Latvijā valda centriskums - visa vara un arī cilvēki koncentrējas galvaspilsētā. Kā pārliecināt cilvēkus palikt savā dzimtajā pusē vai arī pārcelties no lielpilsētas uz mazajām, bet sakoptajām un kolorītajām mazpilsētām?
- Vislabāk par dzīvi mazajās pilsētās zina tie, kuri paši ir auguši šādā vidē. Daudzi no viņiem ir šeit ir izauguši, izskolojušies, bet pārcēlušies uz Rīgu un tur atraduši savu jauno dzīvi, tostarp izveidojuši ģimenes. Jaunās ģimenes, kuras vēlas bērniem nodrošināt vispusīgu izglītību un prasmju attīstību, tajā skaitā dažādus pulciņus, dzīvojot Rīgā un ik dienu mēģinot sakārtot visu tā, lai bērns droši un laikā nonāktu vienā vai otrā vietā, noteikti bieži atceras, cik vienkārši šie jautājumi risinājās Limbažos. Manuprāt, tieši dzīves vides kvalitāte, svaigs gaiss, sakārtota infrastruktūra, vispārējās un interešu izglītības pieejamība vienuviet, drošība, laika un naudas ekonomija ir galvenie mazo pilsētu plusi.
- Jūs sakāt, ka šeit viss ir vienkārši un bērna vadāšana no skolas uz interešu izglītības pulciņiem nerada problēmas. Paskaidrojiet to rīdziniekam.
- Var teikt, ka Limbažos viss atrodas uz vienas ielas - dažu minūšu attālumā atrodas gan skolas, gan mūzikas un mākslas skola, sporta skola, Bērnu un jauniešu centrs, bibliotēka un citas uz bērna attīstību vērstas iestādes. Pēc nodarbībām pat pirmo klašu audzēkņi var aiziet uz mājām, jo pilsēta ir droša arī no sociālā viedokļa. Ja mēs paskatāmies kartē, tad redzam, ka ģimnāzija, vidusskola un sākumskola atrodas praktiski vienā pagalmā, bet pa vidu ir mūsdienīga centrālā bibliotēka, kur bieži pēc stundām pulcējas skolu bērni. Tie, kuri gaida skolas autobusu uz mājām ārpus pilsētas teritorijas, šeit var saturīgi pavadīt laiku, kā arī pilsētnieki labprāt izvēlas šo vietu patusēšanai ar skolas biedriem.
Saprotams, ka Rīgā, kur bērnam jāpārvietojas ar sabiedrisko transportu, kur pastāv daudzi nelabvēlīgi sociālie faktori, nekad nevar būt drošs, ka bērns mājās nonāks bez starpgadījumiem. Es domāju, ka vecāki saprot, ka bērnam un arī vecākiem ērtāk dzīvot ir tādā pilsētā kā Limbaži.
- Manuprāt, ļoti daudzi saprot, ka dzīve mazā pilsētā ir jaukāka, bet visu jau nosaka nauda - kur vairāk maksā, tur arī cilvēki izvēlas dzīvot, lai spētu samaksāt ne tikai par mājokli, bet arī par bērna daudzpusīgu izglītību.
- Tas ne vienmēr ir tā - piemēram, Limbažos praktiski visu interešu izglītību bērns var saņemt bez maksas vai ar ļoti minimālu vecāku līdzfinansējumu - par finansējumu parūpējas pašvaldība. Dalību tautas deju kolektīvos, dziedāšanu koros un ansambļos, lietišķās mākslas pulciņu apmeklējumus un daudzas citas lietas, kas palīdz augt un attīstīties bērnam, apmaksā novada dome. Priecājamies par savu vokālo ansambli Pogas, kas ieguvis plašu atpazīstamību - arī šajā gadījumā dalībnieku vecākiem nav jādomā ne par mēģinājumu izmaksām, nedz par koncertu izbraukumiem un dalību konkursos. Limbažos ir arī mūzikas un mākslas skola, kas izvietota mūsdienīgās, plašās un gaišās telpās, kā arī aprīkota ar visu nepieciešamo topošajiem māksliniekiem un mūziķiem.
- Cik plaša ir interešu izglītības pieejamība? Šajos laikos vecāku prasības ir visai augstas - vieni vēlas futbola treniņus, citi hokeju, modelēšanu vai vēl kaut ko.
- Praktiski viss, ko nosaucāt, Limbažos ir pieejams - būtībā izvēle ir ļoti plaša - ir karatē nodarbības, sporta skolā var apgūt septiņas programmas, tajā skaitā smaiļošanu un kanoe airēšanu. Piebildīšu, ka airēšana ir tikai dažās sporta skolās Latvijā. Mūsu jauno airētāju priekšrocība ir augstas klases treneru pieejamība, kas dod iespēju sasniegt ļoti augstus rezultātus un būt vadošajiem valstī. Saprotam, ka vecāki rūpējas par bērna vispusīgu attīstību, tāpēc mēs to ņemam vērā un veidojam dažādas sadarbības formas, tajā skaitā sniedzam finansiālu atbalstu sporta klubiem, lai samazinātu vecāku maksājuma daļu sporta veidos, ko nerealizē pašvaldības iestādes. Limbažos nav savas ledus halles, tāpēc tieši šeit hokeja treniņi nenotiek, bet mums ir vairāki ļoti labi hokejisti, kuri trenējas Valmierā vai Rīgā. Arī šiem bērniem pēc vecāku lūguma līdzfinansējam nodarbības vienā vai citā sporta klubā, kā arī dalības maksu dažāda ranga sacensībās. Šobrīd futbola nodaļa darbojas Limbažu sporta skolas ietvaros, bet zinām, ka drīz iespējas paplašināsies - Limbažos plāno ienākt futbola sporta klubs. Tādas nodarbības kā robotika un modelēšana ir pieejamas gan skolās, gan Bērnu un jauniešu centrā. Piedāvājums ir bagātīgs, vajag to izmantot.
- Kā jūs raksturotu Limbažu izglītības iestāžu kvalitatīvos rādītājus?
- Limbažu novada ģimnāzijas centralizēto eksāmenu rezultāti pārsniedz vidējos rādītājus Latvijā. Rādītāji ir iepriecinoši, jo arī bērnu skaits ģimnāzijā pieaug. Līdz ar to esam sev izvirzījuši jaunu mērķi - novada ģimnāzijai ir jāiegūst valsts ģimnāzijas statuss. Šogad ir pabeigta skolas ēkas atjaunošana - ir ieviestas jaunas tehnoloģijas un kopumā uzlabota mācību vide - šobrīd ģimnāziju droši var saukt par modernu skolu. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai mēs varētu aicināt mācīties visus reģiona bērnus. Nākamais solis ir dienesta viesnīcas rekonstrukcija - tās vairs nebūs kopmītnes, bet gan reāla viesnīca, kurā bērni dzīvos pa diviem vienā istabiņā ar atsevišķiem sanitārajiem mezgliem.
- Bērna dzīvē svarīga ne tikai vispārējā, bet arī profesionālā un augstākā izglītība. Vai ir iespēja to nodrošināt tuvu mājām, lai jaunietis neaizbrauc uz Rīgu? No Rīgas atvilināt atpakaļ ir ļoti grūti.
- Tas tiešām ir ļoti grūti, bet, kā jau sākumā teicu, padzīvojot Rīgā, daudzi saprot, ka dzīve Limbažos ir daudz pievilcīgāka no daudziem aspektiem, tajā skaitā attiecībā uz bērnu audzināšanu. Mums ir vairāki piemēri, kad jaunās ģimenes atgriežas Limbažos. Piemēram, pašvaldībā strādā jauns puisis, kurš ar visu ģimeni pārcēlās no Rīgas, kur ieņēma pietiekami labu amatu. Viņš atzīst, ka alga Rīgā bija lielāka, taču lielāki bija arī izdevumi gan par bērnu izglītību, gan par mājokli, gan transportu.
Profesionālo izglītību Limbažos piedāvā Rīgas Valsts tehnikuma filiāle, kurā šobrīd norit rekonstrukcijas darbi. Domājam, ka sakārtotā vide un kvalitatīva vidējā profesionālā izglītība mudinās jauniešus biežāk izvēlēties mācības tuvu mājām. Vēlamies, lai tehnikums piedāvātu plašāku programmu klāstu Limbažos.
- Cilvēki ne tikai audzina bērnus un strādā, bet vēlas arī labi atpūsties - sportojot, piedaloties pašdarbības kolektīvos, apmeklējot teātri, izstādes un tā tālāk. Vai Limbaži to var piedāvāt?
- Jā, protams, mūsu kultūras, mākslas un sporta piedāvājums ir pietiekami augstvērtīgs. Vēl vairāk - esam viena no retajām pilsētām, kurai ir sava pludmale. Jau piekto gadu Lielezera pludmale lepojas ar Zilo karogu, kas vien jau apliecina, ka tā ir labi aprīkota un ērta apmeklētājiem. Pludmali iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan bieži šeit ierodas viesi no tuvākās apkārtnes.
Pagājušajā gadā Limbažos atklājām arī peldbaseinu, kas strādā sporta skolas ietvaros, taču vakaros un nedēļas nogalēs pieejams arī ikvienam pilsētas iedzīvotājam. Ļoti populāras ir ūdens aerobikas nodarbības - faktiski pieprasījums ir lielāks par iespējām. Kamēr Limbažos nebija baseina, Veselīgo pašvaldību programmas ietvaros ūdens aerobikas nodarbības organizējām Lielezerā - tagad ar šo veselīgo sporta veidu var nodarboties arī ziemā. No šā mācību gada visiem novada skolu audzēkņiem peldbaseina nodarbības ir iekļautas sporta stundu sarakstā. Protams, nav vienkārši no pagastu skolām organizēt bērnu ierašanos uz peldētapmācību, bet mums tas ir izdevies.
Ieguvēji ir arī sporta skolas audzēkņi, jo gan peldēšana, gan kompleksā esošās pirtis ir labs papildinājums sportisko sasniegumu uzlabošanas procesā. Kompleksā izvietota arī labi aprīkot fitnesa zāle.
- Jūsu teiktais par dzīves vides kvalitāti liek aizdomāties: varbūt tiešām pārcelties uz Limbažiem. Taču, lai pieņemtu šādu lēmumu, viens no svarīgākajiem kritērijiem ir darbavieta. Vai ģimene šeit atradīs darbu?
- Viss ir atkarīgs no katra paša vēlmēm. Tāpat kā citviet Latvijā, arī Limbažos šobrīd jūtams darbaroku trūkums. Runājot ar uzņēmējiem, saprotams, ka akūts trūkums ir visās nozarēs un dažādos līmeņos - trūkst gan kvalificēta, gan mazāk kvalificēta darbaspēka. Uz Limbažiem strādāt brauc arī no Rīgas, Valmieras un Siguldas. Protams, norit arī reversa darbaspēka kustība. Ļoti labi sokas mūsu reģionā tradicionālajai kokapstrādes nozarei. Pašvaldība ar ES fondu atbalstu šobrīd realizē vairākus projektus, kas dos iespēju attīstīties esošajiem Limbažu uzņēmējiem, kā arī radīs motivējošus apstākļus jaunu uzņēmumu ienākšanai mūsu novadā.
