Pirms diviem gadiem Krāslavā iedzīvotājiem bija jāatstāj pagājušā gadsimta 60. gados būvēta silikātķieģeļu ēka. Tā tika atzīta par bīstamu, un tā dēvēto hruščovku nebija lietderīgi atjaunot. Vai visas balto silikātķieģeļu ēkas nu ir zem lielās lupas un uzskatāmas par tuvākajos gados potenciāli bīstamām?
Četru stāvu daudzdzīvokļu ēka Krāslavā, Raiņa ielā 4, par bīstamu tika atzīta pirms diviem gadiem, kad pēc būvspeciālistu atzinuma tika pārtraukta tās ekspluatācija un iedzīvotāji izmitināti citur. Kādu laiku speciālisti lauzīja galvas par to, vai silikātķieģeļu ēka ir atjaunojama vai arī nojaucama. Šobrīd nams ir tikpat kā nojaukts, visi darbi jāpabeidz līdz 16. jūlijam.
Krāslavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Kavinska aģentūrai LETA apgalvoja, ka nojauktās ēkas pašvaldības īres dzīvokļos mītošie iedzīvotāji saņēma dzīvokļus no pašvaldības dzīvokļu fonda, taču arī privatizēto dzīvokļu īpašniekiem piedāvāta iespēja mitināties pašvaldības īres dzīvokļos.
Plānots ekspluatēt 30 gadus
Nevar nepārprotami apgalvot, ka visas silikātķieģeļu mājas ir jānolīdzina ar zemi. Konkrētās ēkas tehnisko stāvokli ietekmēja arī tās novietojums uz mākslīgi veidotā paugura. Tas sācis noslīdēt. Ēkai arī bija plaisas. Šaubas ir pamatotas, zinot to, ka ķieģeļu hruščovkas bija domātas īslaicīgai darbaļaužu izmitināšanai un ne vienmēr to būvniecība bija izcili kvalitatīva, jo celtniecība notika pēc principa ātrāk un lētāk. Šādas ēkas bija plānots ekspluatēt 25-30 gadus, tās būvēja labākajā gadījumā celtnieki bez speciālas apmācības, zināšanām un celtniecības tehnikas, bet sliktākajā gadījumā - karavīri. Tā saukto Hruščova māju celtniecība sākās 1959. gadā un turpinājās līdz 1985. gadam, un sākotnēji ēkas tika būvētas no ķieģeļiem. Krāslavas silikātķieģeļu ēku nojauc firma Demontāža.lv. Tās vadītājs Mārtiņš Mālnieks Neatkarīgajai sacīja, ka viņš nav redzējis masveidā saplaisājušas silikātķieģeļu ēkas, šis gadījums ļauj secināt, ka tie tomēr ir atsevišķi gadījumi, taču uzmanība tik un tā ir jāpievērš, jo ēku ekspluatācijas termiņam ir nozīme. Biežāk plaisas saskatāmas no Lodes sarkanajiem ķieģeļiem būvētajās ēkās, tāpēc to iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem jārūpējas par savlaicīgu māju atjaunošanu vai remontu.
Maskavā nojauc
Vietā ir atgādināt, ka Krievijā, Maskavā, hruščovkas tiek nojauktas. Nav vērts tās atjaunot, remontēt, pielabot, jo tās ir tehniski un morāli novecojušas. Lētāk un ātrāk ir nojaukt un vietā būvēt citas ēkas. Latvijā eksperti atzinuši, ka silikātķieģeļu ēkas ir salīdzinoši labākā stāvoklī nekā lielpaneļu hruščovkas, lai gan eksperti konstatējuši, ka caur silikātķieģeļu konstrukciju izplūst ievērojams daudzums siltumenerģijas, jo ķieģeļi izdilst. Tomēr visvairāk nolietotas ir inženierkomunikācijas, un to atjaunošana ir dārga, tāpēc Krievijā acīmredzot atzīta par nelietderīgu.
Latvijā sāk izvērtēt
Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrija ir sākusi izvērtēt tā dēvēto hruščovku balkonu mehānisko noturību, jo tie ir vissliktākajā stāvoklī. Secinājumi tiek solīti šā gada beigās.
Starp citu, pirms vairāk nekā 10 gadiem toreizējā valsts aģentūra Mājokļu aģentūra brīdināja, ka gandrīz visas dzīvojamās mājas Latvijā esot novecojušas, bet vislielākās briesmas gaidāmas ap 2020. gadu, kad padomju laikā celtie daudzdzīvokļu nami piedzīvošot savas pēdējās dienas. Situācija Rīgā jau tolaik vērtēta kā ļoti kritiska. Mājokļu aģentūras rīkotajā seminārā tika izteikta prognoze, ka nākamajos 30 gados Latvijas mājokļu atjaunošanā vajadzēs ieguldīt 18 miljardus latu (25 miljardus eiro).
Ko domā Rīgā?
Lai iedzīvotājiem pašvaldībās nodrošinātu iespēju arī turpmāk saņemt līdzfinansējumu dzīvojamo namu atjaunošanai, valstij jārada īpašs atbalsta fonds, uzskata SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs. Diemžēl Rīga bijusi kūtra ēku atjaunošanā, bet pašlaik ar Altum programmas atbalstu vismaz neliels skaits pašvaldības uzņēmuma pārvaldīto ēku ir atjaunots vai vismaz sākts atjaunot. A. Gontarevs arī piebilda, ka mājas varētu kalpot vēl gadus simt, ja vien tiks uzturētas.
