Pauž bažas par drošības riskiem, Rēzeknei un Daugavpilij bieži aicinot ciemos Krievijas māksliniekus

Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībām, izvēloties māksliniekus pilsētu svētkiem, būtu jādomā par visu pilsētnieku interesēm un arī par valsts drošības jautājumiem, līdz ar to būtu biežāk jāaicina ciemos ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu mākslinieki, atklātā vēstulē abām pašvaldībām raksta biedrība "Latgolys Saeima".

Organizācijas pārstāvji, sekojot līdzi Latgales lielāko pilsētu - Daugavpils un Rēzeknes - svētku programmai, esot novērojuši, ka galvenais svētkos lūgtais skatuves mākslinieks bieži pārstāv Krievijas estrādi. "Protams, organizatori vienmēr var atsaukties uz faktu, ka, piemēram, Daugavpils iedzīvotāju etniskais sastāvs nosaka muzikālo gaumi," vēstulē raksta biedrība, vienlaikus norādot uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, ka pilsētā piektdaļa iedzīvotāju ir latvieši, tostarp latgalieši, tāpat daudz ir poļu, baltkrievu.

Turklāt Rēzeknē sadalījums ir vēl mazāk pārliecinošs arguments par labu krievu estrādei, uzskata vēstules autori, jo saskaņā ar CSP datiem 47% pilsētnieku ir latvieši, tai skaitā latgalieši, 43% ir krievi, taču ir arī poļi, baltkrievi un ukraiņi.

"Kāpēc, vadoties no šiem apsvērumiem, netiek vairāk aicināti plaši pazīstami estrādes mākslinieki no Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lietuvas un citām valstīm, arī tepat no Latvijas?" jautā biedrības pārstāvji, kā piemērus minot Ukrainas grupu "Okean Elzy", dziedātāju Ivanu Dornu un citus.

Biedrība norāda arī uz valsts un Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējās austrumu robežas drošības jautājumu. Organizācijas pārstāvji uzskata, ka atbilstoši tikko publicētajam pētījumam, kurā secināts, ka abās pašvaldībās novērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, aicinot māksliniekus, pašvaldības nedrīkstētu aizbildināties ar nepieciešamību pielāgoties auditorijai. Vēstulē norādīts arī, ka "būtu aktīvāk jāizmanto arī citas alternatīvas mākslinieku izvēlē - ielūgt Latvijas krievvalodīgos māksliniekus, Latgales un citu Latvijas novadu radošo jomu pārstāvjus, citu ES valstu māksliniekus".

"Latviešu, tajā skaitā latgaliešu, mākslinieku plašāka pārstāvniecība pilsētu svētku programmās gan veicinātu nacionālu piederības sajūtu, gan arī stiprinātu iedzīvotāju lokālpatriotismu un pašidentitāti. Netieši tādā veidā risinot arī depopulācijas problēmas, kas aktuālas tieši Daugavpils un Rēzeknes pilsētās. Turklāt tā ir arī "vietējā kultūras produkta" uzņēmējdarbības vides atbalstīšana no pašvaldību puses," uzskata "Latgolys Saeima", piebilstot, ka dažādās valodās, dažādos mūzikas stilos dziedoši un spēlējoši mākslinieki jebkura pasākuma programmu padara tikai daudzveidīgāku, turklāt bieži vien, šādu, pat visā pasaulē pazīstamu mākslinieku izmaksas ir līdzīgas Krievijas mākslinieku izmaksām.

Atklātas vēstules autori uzskata, ka biedrības ierosinājumi ir vērsti uz Latgales lielāko pilsētu svētku attīstību, kā arī papildu tūristu plūsmas piesaisti no kaimiņvalstīm un pat attālākām valstīm. "Daugavpils un Rēzekne ir ES pilsētas, daugavpilieši un rēzeknieši ir piederīgi Eiropas kultūrvidei un ir pelnījuši pilsētu svētkos vairāk redzēt un dzirdēt gan vietējos mūziķus, gan māksliniekus no citām tuvākajām valstīm, gan arī, protams, no rietumvalstīm," pausts vēstulē, kas nosūtīta abu domju deputātiem, svētku rīkotājiem un masu medijiem.

Pašvaldību publiskotā informācija liecina, ka Daugavpils svētkos šogad uzstājusies dziedātāja no Krievijas Poļina Gagarina, kura uz skatuves aicinājusi arī pilsētas mēru Andreju Elksniņu (S), savukārt Rēzeknē svētki vēl notiks, un tajos uzstāsies rietumu grupa "Boney M".

Jau vēstīts, ka Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītiskajā apskatā "Krievijas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām: Daugavpils un Rēzeknes piemēri" secināts, ka Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar Krieviju un iesaistās Krievijas interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā. Pētnieki norāda, ka Daugavpilī un Rēzeknē novērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, ignorējot to, ka Krievija tās kultūras, humanitārās, izglītības un "tautiešu politikas" aktivitātes uztver kā daļu no valsts kopējās ārpolitikas un nacionālo interešu virzīšanas.

Pat, ja Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību pārstāvji uz sadarbību ar Krieviju kultūras, humanitārajā un citās jomās skatās kā uz nepolitizētām attiecībām, Krievijas skatījums, kā to liecina Krievijas ārpolitikas dokumenti, ir pretējs, uzsver apskata autori.