Latvijā sākas militārās mācības "Baltic Protector 2019"

© F64

No šodienas līdz 5.jūlijam Latvijā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku militāro mācību "Baltic Protector 2019" Latvijas sadaļa, kuras laikā Ventspils novadā jūras krastā izsēdīsies Lielbritānijas Karaliskie jūras kājnieki,  informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Vingrinājums, kura laikā Ventspils novadā notiks jūras kājnieku izsēšanās, notiks no 29.jūnija līdz 30.jūnijam.

Savukārt Sauszemes operācijas aktīvā fāze notiks poligonā "Mežaine" Skrundas novadā un Skrundas apkārtnē. Mācībās Latvijā piedalīsies aptuveni 300 karavīru un zemessargu. Mācību laikā tiks veikta Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona rotas nacionālā sertifikācija NATO uzdevumu izpildei. Tāpat mācībās piedalīsies Jūras spēku kuģi un Gaisa spēki.

Mācību mērķis ir stiprināt Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu un NATO sabiedroto bruņoto spēku sadarbību un savietojamību, spējas strauji reaģēt, izmantojot Jūras, Sauszemes un Gaisa spēku spējas, kā arī demonstrēt apņēmību nodrošināt stabilitāti reģionā un gatavību aizsargāt Baltijas jūras reģionu.

Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku militārās mācības "Baltic Protector 2019" norisinās Baltijas jūrā no 24.maija līdz 8.jūlijam, un tajās piedalās aptuveni 3000 karavīru un 20 kuģu no deviņām Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm - Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, un Zviedrijas.

Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2015. gada 30.novembrī Lielbritānijā septiņas valstis - Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija - parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017.gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija.

Apvienoto reaģēšanas spēku mērķis ir izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tostarp piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās. Lielbritānija veido Apvienoto reaģēšanas spēku kodolu, taču spēku struktūra tiek veidota elastīgi, lai varētu piesaistīt partnervalstis, balstoties uz to vēlmi iesaistīties konkrētajās operācijās. Iniciatīvas pamatā ir vēlme turpināt pilnveidot starptautiskajās operācijās iegūto pieredzi un savstarpējo savietojamību.

Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādējādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais