Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks Antonijs Zunda atbalsta ideju izveidot Aglonā piemiņas vietu pirmajam Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai, karalienei Martai.
Kā ziņots, Latvijas un Lietuvas mākslas un kultūras darbinieki iepriekš nosūtīja Valsts prezidentam, kultūras ministram, Lietuvas vēstniekam un Latvijas Romas katoļu baznīcas vadībai vēstuli, kurā ierosināja izveidot Aglonā piemiņas vietu pirmajam Lietuvas karalim un viņa sievai.
Atbildes vēstulē valsts pirmās personas padomnieks pauž atbalstu šādai idejai, norādot, ka tā ir interesanta un kalpotu kā labs apliecinājums baltu tautu vienotībai. Zunda idejas autoriem vēl veiksmi tās realizācijā, aģentūru LETA informēja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
LETA jau ziņoja, ka viens no idejas iniciatoriem, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors Osvalds Zvejsalnieks, uzsver, ka Mindauga kapavietas iezīmēšana Aglonā un karalienes Martas piemiņas iemūžināšana būtu gadsimta notikums ar Eiropas skanējumu. Tas būtu piemineklis vēsturiskajai baltu vienībai un cerīga zīme lietuvju-latvju tautu nākotnei.
Šo iniciatīvu atbalstījis arī Aglonas novada domes priekšsēdētājs Igors Resčenko: "Vēl viens jauns kultūrvēsturisks objekts Aglonā būs ieguvums gan novada iedzīvotājiem, gan arī viesiem. Pieminekļa uzstādīšana varētu veicināt arī lietuviešu un latviešu kaimiņattiecības," saka Resčenko.
Pastāv versija, ka Mindaugs kopā ar diviem mazgadīgiem dēliem Rukli un Rupeiķi nogalināts ceļā uz Aglonu, kurp viņš devies pie savas pāragri mirušās sievas radiem. Aglonā atradusies arī karaļa un viņa dēlu kapa vieta. Par to liecina XVII gadsimta luterāņu mācītāja J.F.Rīvija hronika, kurā teikts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta Mindauga kapa marmora plāksne.
Līdz mūsdienām saglabājies šīs plāksnes latīņu teksta noraksts, no kura var nojaust, ka šajā vietā atdusas karalis Mindaugs, kurš noslepkavots 1263.gada 12.septembrī. Pēc vienas versijas, torņa drupas, kur atrasta kapa plāksne, bijušas vietā, kur tagad atrodas kapsēta, pēc citas - pastāv uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra.
Mindaugs (1200-1263) apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. 1253.gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību tika kronēts par Lietuvas karali.
Viņš pats pieņēma kristīgo ticību un nokristīja tautu, taču 1261.gadā pēc Durbes kaujas, kur prūšu un žemaišu ciltis uzvarēja teitoņus, žemaišu kunigaiša Treinota samusināts, no kristietības atteicās.
Mindaugs turpināja karu ar krustnešiem, bet jau pēc diviem gadiem tā paša Treinota noorganizētā sazvērestībā gāja bojā.
Mindauga kronēšanas diena Lietuvā ir valsts svētki.