Šogad aprit 25 gadi, kopš Latvijas tirgū darbojas uzņēmums Baltic Agro. Laika gaitā ir mainījušies uzņēmuma nosaukumi un īpašnieki, taču darbības veids un stratēģija palikusi nemainīga – piedāvāt Latvijas zemniekiem labāko, lai ražas būtu augstas un izaudzētā produkcija kvalitatīva.
Vairāk intervijā ar Baltic Agro Jelgavas servisa centra vadītāju Egilu Sviķi.
- Kāds bija ceļš no 1994. gada, kad tika dibināta Somijas kompānijas Kemira pārstāvniecība Latvijā, līdz Baltic Agro, kādu mēs pazīstam šodien?
- 1994. gada otrajā pusē mēs, toreiz četri cilvēki, dibinājām Somijas koncerna Kemira pārstāvniecību Latvijā, bet vēlāk izveidojām SIA Kemira Agro Latvija. 2009. gadā uzņēmumā notika lielas pārmaiņas - mūsu uzņēmums iekļāvās Dānijas koncerna Danish Agro sastāvā. Līdz ar īpašnieku maiņu mūsu nosaukums ir Baltic Agro, un tajā kopumā strādā ap 160 cilvēku ar vismaz 2500 pastāvīgajiem klientiem.
- Vai ātri izdevās iekarot zemnieku uzticību?
- Var teikt, ka jā, jo mūsu rokās bija lieli trumpji - mēs bijām vieni no pirmajiem, kas Latvijas tirgū sāka piedāvāt importa minerālmēslus - tā jau pati par sevi bija vērtība. Protams, tie bija dārgi, bet zemnieki ātri pārliecinājās, ka ieguldījumam ir atdeve. Priecājos, ka mūsu klientu lokā ir zemkopji, kuri ar mums kopā ir no pirmās dienas - savstarpējā sadarbība ir gan mūsu uzņēmuma, gan zemkopju darbības labo rezultātu stūrakmens.
- Latvijas lauksaimniekiem bieži nākas saskarties ar dabas kaprīzēm - arī iepriekšējie gadi nebija tie labākie. Kādi šogad izskatās ziemāji, un ko varam gaidīt no vasarājiem?
- Pagaidām viss ir spīdoši, taču vēl par agru spriest, kāda būs raža. Atceros, ka ikgadējās Viļānu lauku dienās, kas notiek jūlijā, gan 2017., gan 2018. gadā spriedām, ka viss ir lieliski un gaidāmas izcilas ražas. Taču drīz vien sākās dabas kaprīzes - 2017. gada lietavas, bet 2018. gadā ilgstošs sausums. Līdz ar to abos pēdējos gados labās cerības nepiepildījās. Cerams, ka šogad daba ar mums neizspēlēs šādus jokus.
- Jūs reiz teicāt, ka noņemat cepuri Latvijas zemnieku priekšā - par ko?
- Ja man būtu divas cepures, es noņemtu abas, jo mūsu zemnieki ir cīnītāji. Neskatoties uz iepriekšminētajām grūtībām, finanšu disciplīna ir ļoti augstā līmenī - vispirms zemnieki atdod parādus, lai cik grūti tas būtu, un sāk plānot nākamo pavasari. Vēlreiz ir jārunā par ilgtermiņa sadarbību un savstarpējo uzticēšanos - mēs varam panākt solīti pretim zemniekiem, kā arī piedāvāt vislabākos risinājumus konkrētajā situācijā, jo gan zemnieka, gan mūsu uzņēmuma darbības rezultāti ir cieši saistīti.
Turklāt jāatceras, ka ES lauksaimniecības atbalsta mehānisms, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir ļoti mazs - jebkurš Francijas, Vācijas, Dānijas vai citas valsts zemkopis ar tik maziem atbalsta maksājumiem un tik kaprīziem laika apstākļiem jau sen būtu bankrotējis un nolaidis rokas. Taču Latvijas zemnieki nepadodas un spēj ne tikai izdzīvot, bet būt arī konkurētspējīgi Eiropas un pasaules līmenī.
- Vai ir iespējams kādā veidā pasargāt zemniekus no lieliem zaudējumiem, ko rada dabas kaprīzes?
- Universālas receptes nav, bet pamatpostulāts ir nelikt visu uz vienas kārts - to mēs mācām arī saviem klientiem. Ja viena kultūra šajā gadā nepadodas, tad cita izdodas labāka - tā ir risku diversifikācija, lai zemnieks jebkuros apstākļos spētu pastāvēt. Šeit man gribas iespert akmeni valdības lauciņā - vēl arvien mums nav izstrādāta valstiska lauksaimniecības koncepcija. Katrs zemnieks pats pēta pasaules tirgus tendences un pieņem lēmumus, ko un kā audzēt, kā un kur pārstrādāt - palīdzība no valsts globālu tendenču izpētē un stratēģijas izveidē nav bijusi.
- Vai šajos jautājumos spējat zemniekiem palīdzēt?
- Jā, mums ir ļoti plaša zināšanu bāze un darbinieki, kuri spēj konsultēt. Tieši konsultantu jeb menedžeru darbs ir tas, kas palīdz gan klientam, gan uzņēmumam attīstīties. Tie ir 17 reģionālie menedžeri, kuru priekšā es noņemu trešo cepuri. Viņi ir ne tikai teorētiķi, bet paši apsaimnieko platības, tāpēc visu ir izmēģinājuši paši un zina, ko ieteikt klientam - gan tādam, kurš zemkopībā jau pudu sāls apēdis, gan tādam, kurš tikai domā par lauksaimniecības biznesa uzsākšanu. Lai arī Latvija ir tik maza, ka tai cauri var izbraukt nepilnas darbdienas laikā, apstākļi ir ļoti dažādi - katrā reģionā ir ne tikai atšķirīgs klimats, bet arī daba, augsne un cilvēku domāšana. Menedžeri ir tie, kuri pazīst vietējos cilvēkus, un daudzi ir kļuvuši par ģimenes draugiem. Katram menedžerim ir ap simt klientu - katram jāatrod sava pieeja, jo rezultāti ir atkarīgi no kopdarba.
- Izmantoto minerālmēslu kompleksi un veidi, kā arī augu aizsardzības līdzekļi var gan uzlabot, gan iznīcināt ražu. Ar ko raksturīgs šis pavasaris?
- Mēs vienmēr sakām - ja uz iepakojuma ir norādīta norma uz platību, tad tieši tik daudz arī vajag. Ja kāds uz savu galvu taupības nolūkos izmantos mazāk, tad faktiski tā ir vējā izsviesta nauda - efekta nebūs. Tāpat nekāda labuma nebūs, ja izmantos vairāk nekā paredzēts. Jāteic gan, ka par daudz zemnieki necenšas lietot nedz minerālmēslus, nedz augu aizsardzības līdzekļus, jo katrs piliens ir dārgs un viņi prot rēķināt. Šis pavasaris ir sauss, tāpēc ieteicām plaši lietot šķidros lapu jeb ārpus sakņu mēslojumus, kas pamodina un pabaro augus - izdara to, ko izkaisāmie minerālmēsli sausos laika apstākļos izdarīt nevarēja.
- Zemnieki iecienījuši Lauku dienas, kad viņi tiekas dažādos reģionos, apskata tuvējos laukus, novērtē jaunākās tehnoloģijas, uzzina jaunumus.
- Jā, Lauku dienas ir populāras, un mēs turpinām šo maratonu. Tuvākais lielais Lauku dienu pasākums norisināsies 21. jūnijā Kazdangā, zemnieku saimniecībā Jaunkalni, lai parādītu, kā labus rezultātus var sasniegt arī ekstrēmos laika apstākļos. Protams, lietus pēc pasūtījuma nesāks līt, bet ir iespējams nostiprināt augu, uzlabot tā sakņu sistēmu, palielināt lapu virsmu, un tieši tāpēc tas kļūst izturīgāks pret ekstrēmiem apstākļiem - labāk pārdzīvo karstumu un sausumu.
- ES komisija ir apstiprinājusi pirkuma līgumu, kura ietvaros Danish Agro un Kone Kesko tagad ir saistītie uzņēmumi. Ko tas nozīmē Baltic Agro?
- Tas ir solis, lai mēs varētu turpināt izaugsmi - līdz šim Baltic Agro varēja palīdzēt zemniekiem ļoti daudzos virzienos, izņemot lauksaimniecības tehniku, bet šobrīd tas ir kļuvis iespējams. To, ka zemniekiem ir interese par kompleksiem pakalpojumiem, ieskaitot lauksaimniecības tehniku, pierādīja neredzēti lielais Baltic Agro stenda apmeklētāju skaits pavasara izstādē Rāmavā. Arī Kone Kesko atzīst, ka notikušais darījums ir bijis veiksmīgs un dos augļus ilgtermiņā gan uzņēmumam, gan Latvijas lauksaimniekiem.
- Šogad saasinājies jautājums, ko iesākt ar pārceļotājputniem - zosīm un dzērvēm, kas aiz sevis atstāj tukšu lauku. Izteikti pat priekšlikumi atļaut šaut. Kāds ir jūsu viedoklis?
- Problēma pastāv, taču šaušana nav risinājums. Nekādas zāles pret to piedāvāt nevaram. Nevar noliegt, ka zosis nodara zemniekiem lielus zaudējumus - ja uz lauka nosēžas vairāki desmiti tūkstošu zosu, tad tiešām paliek pāri tikai melna zeme un lauks ir jāpārsēj. Ir mēģinājumi likt mehāniskos līdzekļus - klabinātājus un putnu biedēkļus, bet arī tie nepalīdz - putni ātri pierod pie klaboņas, bet jau pēc pāris dienām mierīgi knābā uzstādītos biedēkļus. Šie jautājumi ir jārisina valstiski - ar kompensācijām.
- Cik pasargāts ir zemnieks no ES direktīvām?
- ES komisija ik pa laikam nāk lajā ar jaunām direktīvām un regulām, tāpēc ne tikai lauksaimniecības jomā, bet praktiski visās tautsaimniecības nozarēs Latvijā nav iespējams plānot darbus trīs četrus gadus uz priekšu - nekad nevar zināt, kāda direktīva atkal nāks klajā - uz kuru pusi būs jāpļauj krūmi un ar kādas krāsas lenti jāatsien koki. Ir redzams, ka Latvija ir ļoti paklausīga valsts - visi ieteikumi un regulas nekavējoties tiek pieņemtas un ieviestas. Tas zemniekiem krietni sarežģī dzīvi. Piemēram, par izmantotās ķīmijas uzskaiti lauksaimniecībā - atskaite jānodod ne tikai vienā datu bāzē, bet katrai iestādei atsevišķi - tas prasa laiku un labas datorprasmes. Turklāt ne vienmēr regulas un direktīvas ir precīzi iztulkotas un pareizi formulētas - tas rada pārpratumus un nevajadzīgu stresu. Runājot ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kas arī strādā ES likumdošanas ietvarā, viņi bieži ir neizpratnē par Latvijā spēkā esošajiem noteikumiem.
- Jelgavas servisa centrā ir notikušas pārmaiņas - esat rekonstruējuši veco svaru māju. Kam tā kalpo?
- Vecā svaru māja ir ieguvusi jaunu vizuālo un saturisko tēlu. Tā ka Jelgavas servisa centrā atrodas galvenā Baltic Agro bāze, likumsakarīgi, ka šeit atrodas viss uzņēmuma smadzeņu centrs. Atjaunotajā ēkā tiekas klienti un uzņēmuma pārstāvji, šoferi un grāmatveži. No šejienes klientiem un pārvadātājiem tiek sniegtas precīzas norādes, uz kuru noliktavu un kā jābrauc. Vidēji dienā no Jelgavas servisa centra izbrauc 15 līdz 20 lielās fūres, tāpēc loģistikas ceļiem arī centra teritorijā ir jābūt viegli saprotamiem un izbraucamiem. Aprīlī sasniedzām absolūto rekordu - no noliktavām tika izvests 7000 tonnu minerālmēslu.
