Daudziem lauksaimniekiem nākas pārsēt labības laukus zosu radīto postījumu dēļ
Daudziem Latvijas lauksaimniekiem šogad nākas pārsēt labības laukus zosu radīto postījumu dēļ, pēc "Zemnieku saeimas" rīkotās sanāksmes par migrējošo zosu radītajiem postījumiem lauksaimniecībā pauda biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš atzina, ka ik gadu zosu radītie postījumi Latvijas labības laukos palielinās un ir loģiski, ka pienāk kritiskais slieksnis, pie kura lauksaimnieki ar postījumiem vairs nevēlas samierināties. "Postījumi ir pietiekami būtiski, līdz ar to redzam, ka šobrīd ir sasniegts šāds kritiskais slieksnis," sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs.
Lazdiņš skaidroja, ka situācija ar zosu radītajiem postījumiem šogad ir sevišķi saasinājusies visā Latvijā pavasara agrās iestāšanās dēļ apvienojumā ar zemajām gaisa temperatūrām. Tamdēļ gājputni nedevās tālāk uz to ligzdošanas zemēm, bet aizkavējās Latvijā - marta sākumā, mielojoties ar iesētajiem graudiem Liepājas pusē, bet patlaban uzturas Latvijas ziemeļu daļā. "Lauksaimnieki Latvijā ir nonākuši tādā kā ķīlnieku lomā, savlaicīgi iesējot graudus, tādejādi radot barības bāzi gājputniem, kas labprāt to izmanto," teica Lazdiņš, piebilstot, ka apmēram divu mēnešu laikā kopš gājputnu atgriešanās Latvijas laukos nodarīti būtiski postījumi un daudziem zemniekiem graudus nācies pārsēt.
Viņš piebilda, ka šobrīd iespējami vairāki preventīvie pasākumi, ko lauksaimnieki izmanto, tostarp zosu atbaidīšana ar skaņu, vizuāliem efektiem, taču efektīvāk būtu, ja Latvijā līdzīgi kā vairākās citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ļautu izsniegt atļaujas zosu medībām pavasara postījumu vietās. Patlaban šādas atļaujas saņemšana un lauku apsekošana prasa vismaz divas nedēļas un zemnieki nevar atļauties atstāt neapsētus laukus tik ilgu laiku.
Pēc Lazdiņa teiktā, šodien rīkotajā sanāksmē nozares pārstāvji identificējuši esošo situāciju un definējuši vēlamo problēmas atrisinājumu. "Zemnieku saeima" plāno rīkot vairākas darba grupas sanāksmes, lai rastu pareizos risinājumus minētajai problēmai un tos varētu iesniegt atbildīgajās ministrijās. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicināta vērsties Eiropas Komisijā un kompensācijas par migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem neattiecināt uz "de minimis" atbalstu, jo kompensācija nav traktējama kā valsts tiešais atbalsts lauksaimniekiem. "Finansējums migrējošo putnu nodarīto postījumu novēršanai ir mazs, līdz ar to kaut kādā brīdī daļa lauksaimnieku vairs nevarēs pretendēt uz kompensāciju. Tāpēc jādomā, kā varam efektīvāk un labāk pilnveidot esošos normatīvos aktus vai piemērot jaunus, lai šādi gadījumi neatkārtotos," teica Lazdiņš.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) ikmēneša Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē šodien piekrita, ka jautājums saistībā ar zosu nodarītajiem postījumiem Latvijas laukos ir jārisina. Lai gan kompensācijām papildus naudas neesot, iespējami vairāki risinājumi, tostarp piesaistīt medniekus. Tāpēc būs jābalso par sagatavotajiem un topošajiem priekšlikumiem.
LETA jau ziņoja, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju pavasarī medīt zosis, lai pasargātu iesētos laukus. Iniciatīvas pārstāve Laura Jaudzema iepriekš uzsvērusi, ka vislielākā problēma lauksaimniekiem pavasaros ir ziemāju nosargāšana no gājputniem. "Tie, īpaši zosis, lielā skaitā nosēžas uz zaļojošajiem tīrumiem, ziemājiem un rapšu laukiem. Pēc to padzīvošanās uz tīrumiem paliek vien brūna zeme," pauda Jaudzema.
Iniciatīvas autori norāda, ka putnu nodarītais kaitējums ir lēšams simtos eiro uz vienu hektāru (zaudētā potenciālā raža, ieguldītie resursi zemes iekopšanā un sēklā u.c.), teikts iniciatīvas pieteikumā. Preventīvie darbi putnu aizbaidīšanā bieži vien ir neefektīvi, zināja stāstīt Jaudzema, piebilstot, ka izmaksātās kompensācijas nenosedz zaudējumus.
"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999.gadā un tās pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.