Sākta pēdējo ceļu posmu labošana par ES naudu

 
©Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Vidzemes šosejas posms no Rīgas līdz Sēnītei un ceļa gabals starp Ventspili un Kuldīgu būs pēdējie 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kurus Latvija salabos par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu.

Nupat minētie darbi ieplānoti 2019. un 2020. gada būvdarbu sezonai. Var jau gadīties, ka tagadējo sausumu pēkšņi nomainīs nepārtraukts lietus vai parādīsies vēl citi kavēkļi, kuru dēļ vēl citi, tikai šim gadam ieplānotie ceļu darbi aizkavēsies un tiks pabeigti nākamajā gadā. Tomēr šādi pieļāvumi nav atbilde, kādā veidā jeb apmērā Latvijā turpināsies ceļu labošana vēl pēc tam, kad ES dāvinātā nauda jau būs pamatā izlietota. Tad valstij būtu jāatrod savā budžetā vismaz 76,5 miljoni eiro, lai aizvietotu tik lielu ES finansējumu, kāds vēl atlicis šim gadam. Tā nebūt neizskatās pēc milzīgas summas attiecībā pret vairāk nekā 10 miljardiem eiro, kurus valsts noteikti apgrozīs nākamā gada budžetā. Tomēr ir apstākļi, kuru dēļ Krišjāņa Kariņa valdība un tās satiksmes ministrs Tālis Linkaits ceļu būves nozares kopapjoma saglabāšanu 2020. gadā nesola.

Šogad valsts ceļu uzturēšanai kopā piešķirti 261,8 miljoni eiro, ieskaitot ES palīdzību un valsts finansējumu ceļu ikdienas uzturēšanai. Par kapitālieguldījumiem atlikušo summu «plānojam šogad strādāt uz aptuveni 800 kilometriem autoceļu», saka šo darbu pasūtīšanai nodibinātās valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Tālāk viņš precizē, ka ceļu pārbūve attieksies uz 474 km, bet «cita veida darbus» plānots veikt vairāk nekā 320 km garumā. Tāds formulējums atstāj LVC brīvas rokas saplūdināt ceļu būves un uzturēšanas darbus. LVC pieticību solījumos diktē vismaz trīs apstākļi.

Pirmkārt, ES dāvinātās naudas daudzuma samazināšanās no 104 miljoniem eiro pērn līdz 76,5 miljoniem šogad.

Otrkārt, naudas pirktspējas sarukums tieši būvniecības nozarē Latvijā. Šobrīd būvniecībā iztērējamās naudas zemo un joprojām krītošo vērtību nosaka nepieciešamība pabeigt vai vismaz iesākt daudzus objektus par ES 2014.-2020. gada plānošanas perioda naudu. Ceļu nozare savu plānošanas perioda budžetu sāka apgūt jau 2014. gadā un izsmels pirms perioda beigām, bet citas nozares lūgs projektu pabeigšanas termiņu pārcelšanu pēc 2020. gada, uz ko Eiropas Komisija (EK) droši vien ielaidīsies. No tāda viedokļa labi, ka LVC nav spiesta veikt pasūtījumus par jebkuru cenu. Gan jau LVC pamanīsies kaut kādu daļiņu no šā gada budžeta atstāt uz nākamo gadu pat tad, ja vasarā visas dienas būs saulainas.

Treškārt, budžeta pārvirzīšana no valsts vietējiem autoceļiem uz galvenajiem ceļiem, kurus šogad visā Latvijas autoceļu godībā pārstāv ceļa posms starp Rīgu un Sēnīti. Iepriekšējās valdības laikā notikušajā līdzekļu piešķiršanā vietējiem, parasti grants ceļiem bija saskatāms veids, kā Zaļo un zemnieku savienība satiksmes ministra Ulda Auguļa personā centās mobilizēt uz 13. Saeimas vēlēšanām savus piekritējus tajās vietās, kur šādiem piekritējiem būtu jādzīvo kuplākā skaitā. Līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām vēl daudz kas var grozīties, bet tagad ir cits satiksmes ministrs no citas partijas, tāpēc arī politika ir cita.

Šādus vai tādus darbus ceļu būvētāji šovasar plāno veikt vairāk nekā 90 vietās. Tas neizskatās maz it īpaši tad, ja raugās no autobraucēja skatpunkta: pabrauc, pabrauc un piebremzē, jo sākas kārtējais ceļu posms, uz kura satiksme pārkārtota tā, lai dotu iespēju šo ceļu posmu salabot.

90 objekti nav maz attiecībā pret 20,1 tūkstoti kilometru valsts ceļu kopgaruma, bet jāņem vērā, ka valsts ceļi veido mazāk nekā 1/3 daļu no valstī esošo ceļu kopgaruma. Lauvas tiesa ceļu Latvijā pieder pašvaldībām, kas autobraucējus ar ceļa remontiem apgrūtina daudz mazāk. Tāpēc var gadīties, ka braucējs līdz ceļa mērķim netiek ne ceļa remontu, bet ceļa neesamības dēļ. Ceļu pazušana zem ūdens tika pieredzēta ārkārtīgi slapjajā aizpagājušā gada vasarā. Vēl cits jautājums ir par to, cik ilgi kalpos tilti, bez kuriem daudzi ceļu gabali kļūtu bezjēdzīgi, jo pa tiem nekur aizbraukt nevarētu. Kārtējo atgādinājumu tiltu problēmām Latvijā patlaban sniedz Rīga, kur tiltiem jāiztur liela slodze un politiskās vētras. Tomēr tehniskā ziņā daudzi no nepilna tūkstoša valstij un vēl tikpat pašvaldībām piederošo tiltu provincēs nav labākā stāvoklī nekā Rīgā. Valsts ceļu budžetā šogad iekļauta 30 tiltu labošana, kas 10 gadījumos attiecas uz satiksmes pārvadiem jeb gaisa tiltiem Rīgas-Sēnītes posmā.

Jaunās valdības laikā turpinās jau iepriekš sāktās pārrunas starp Satiksmes ministriju un pašvaldībām par to, ka pašvaldībām vajadzētu pārņemt tos valsts ceļus (ceļu posmus), kuriem «valstī vairs nav stratēģiskas nozīmes», kā formulē J. Lange. Jaunu pavērsienu šīm sarunām piešķīrusi valdības pasludinātā teritoriālā reforma, t.i., pašvaldību apvienošana. Līdz šim pašvaldības norādīja, ka uzturēt ceļu savienojumus starp dažādām pašvaldībām ir valsts pienākums, bet turpmāk daudzi ceļi starp pašvaldībām kļūs par lielāku pašvaldību iekšējiem ceļiem. Ja tādas pārbīdes vispār spētu uzlabot ceļu stāvokli, tad tikai ar kopējā ceļu tīkla saīsināšanas metodi.

Patlaban LVC uzdevums ir nepieļaut pārmērīgu šajā būvdarbu sezonā veicamo darbu sadārdzināšanos un varbūt atlicināt kaut nelielu ES naudas summu nākamajam gadam. Pa to laiku Satiksmes ministrijas un visas valdības vai pat valsts līmenī jānoskaidro, ar kādiem nosacījumiem un kādā apjomā Latvija drīkstēs izmantot ceļu labošanai ES dāvināto, kā arī publiskās un privātās partnerības (PPP) veidā piesaistīto naudu. Iespējams, ka ES naudas izlietošana ceļu labošanai 2021.-2028. gadā būs jāpamato ar to, ka ceļa labošana ir tikai līdzeklis, lai uzlabotu vidi un jo īpaši lai samazinātu CO2 izmešu daudzumu. Pagaidām EK ir atļāvusi Latvijai veikt reālas darbības, lai par PPP naudu uzbūvētu Via Baltica paralēlu ceļa posmu ap Ķekavu. Šādas atļaujas dabūšana aizņēma nepilnus desmit sarunu gadus, bet turpmāk varbūt būs citādi: tūlīt taču tiks pārvēlēts Eiropas Parlaments, izveidota jauna EK, rudenī nomainīts Eiropas Centrālās bankas prezidents, un tas viss kaut kā ietekmēs notiekošo arī Latvijā.