Ikšķile īsteno nepakļaušanās pilotprojektu

© F64 Photo Agency

Administratīvi teritoriālajā reformā Ikšķiles novadu kā patstāvīgu vienību paredzēts likvidēt, pievienojot Ogres novadam. Ikšķile pretojas, nevēloties savā labklājībā dalīties ar trūcīgākiem pagastiem, un organizē, iespējams, nelikumīgu iedzīvotāju referendumu, lai rastu pamatojumu kartes pārzīmēšanai. Šis var izrādīties reformas sagraušanai noderīgs precedents.

Tēlaini var teikt, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šobrīd ir iespiests stūrī. Ja viņš atļaus vienai pašvaldībai rīkot šādu referendumu, arī citas sagribēs. Un tad jau vairums var pateikt - taisiet savu reformu, tikai ne pie mums. No otras puses - aizliegt pašvaldībai aptaujāt savus iedzīvotājus ir nedemokrātiski.

Pūcem radies maldinošs iespaids

Darba nedēļas beigās ministrija paziņoja, ka «apturējusi pretlikumīgo Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai». Savukārt pašvaldība paziņojusi, ka apturēta ir tikai aptaujas nolikuma darbība, bet pats pašvaldības lēmums nav atcelts, un aptauja noritēs kā plānots. «Pašvaldības vērtējumā VARAM ministrs ir veicis darbību, kas nav savienojama ar demokrātijas un varas dalīšanas principiem, jo novada iedzīvotāju aptaujas rezultāts ir tiesiski un demokrātiski iegūts iedzīvotāju viedoklis par teritoriālo reformu, kas arī sarunās ar VARAM par šīs reformas ietekmi uz pašvaldību būs vitāli nepieciešams,» paziņojusi pašvaldība.

Ministrijas noraidošā pozīcija savukārt pamatota šādi:

«Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, pašvaldības var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem. Ne šis likums, ne arī citi normatīvie akti neparedz domei tiesības rīkot aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā. Arī uzdotais jautājums «Vai Jūs esat par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju» rada maldinošu iespaidu, ka iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par administratīvi teritoriālo reformu. Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus.»

Lai nebūtu jādalās

Te jāpaskaidro, pret ko tad īsti iestājas Ikšķiles vadība un kādēļ tik ļoti vajadzīgs uzzināt, ko domā iedzīvotāji. Ministrijas iecerētajā administratīvi teritoriālajā dalījumā Ikšķiles novadu ir plānots pievienot Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadiem ar administratīvo centru Ogrē. Lielākajam pievienot mazākos. Ogre atbalsta šādu izplešanos, jo jau šobrīd finansē pakalpojumu sniegšanu apkārtējiem novadiem. Piemēram, ogrēnieši uztur ledus halli, bet slido tajā visi. Arī kultūras namu un visu infrastruktūru izmanto. Attiecīgi pilsēta būtu ieinteresēta, lai arī apkārtējās pašvaldības piedalītos ar savu artavu kopīgu labumu uzturēšanā. Tā skaidro Ogres mērs Egils Helmanis. Taču pārējiem nostāja esot kā dumpīgiem pusaudžiem ģimenē - māju netīrīšu, neko nedarīšu, bet tu tikai mani baro un dod kabatas naudu. Ogrei kļūst grūti vienai vilkt trūcīgos pagastus. Taču tieši par to raizējas Ikšķile - ka, nonākot Ogres apskāvienos, nāksies dalīties ar visādiem trūkumcietējiem. Pēdējos gados Ikšķilē ir nostiprinājusies vidusšķira, cilvēkiem dzimst bērni, viņi būvē mājas, pērk mašīnas, pašvaldība taisa ielas, atver jaunas grupiņas bērnudārzos un attiecīgi bažījas, ka labā dzīve pēc reformas var beigties.

Cīņu pret reformu pašvaldība gan balstīs tikai un vienīgi likumīgos pamatos. Ikšķiles mērs Indulis Trapiņš piektdien sarunā ar Neatkarīgo vēstīja, ka jau šodien tiek sasaukta domes ārkārtas sēde, lai ministrijas atceltā nolikuma vietā pieņemtu «iedzīvotāju aptaujas vadlīnijas». Vēl pašvaldība sūdzēsies par ministrijas nedemokrātisko rīcību tiesībsargam un juridisko izvērtējumu lūgs veikt Latvijas Universitātei.

Kā pa celmiem

Kā uz šādu nepaklausību var reaģēt J. Pūce, pašlaik izvērtē VARAM juristi. Šis tas viņu arsenālā ir. Pašvaldību likuma 93. panta kārtībā ministrs var pieprasīt mēram paskaidrojumus un neapmierinošas atbildes gadījumā viņu atlaist. Ministrs var arī sasaukt domes ārkārtas sēdi, pieprasot iedzīvotāju aptaujas atcelšanu, un, ja viņam neklausa, atlaist domi. Krimināllikumā ir arī pants par patvarību. Un gan jau vēl kaut kas likumos ir atrodams, turklāt abu pušu interesēs, un nav šaubu, ka tas tiks likts lietā.

Latvijā

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvalde meklē bezvēsts prombūtnē esošo 2014. gadā dzimušo Gabrielu Krūmiņu. Zēns šā gada 19. septembrī izgāja no mājām Rīgā, Krustpils ielā, lai it kā dotos uz skolu Rīgā, Sesku ielā, taču uz mācību stundām nav ieradies. Gabriels nav atgriezies mājās.